20 000 bēgļu, kuri laimīgāku rītdienu cer sameklēt, iekļūstot Eiropas Savienībā, nākamajos divos gados šāda iespēja varētu tikt dāvāta. Tā iecerējusi Eiropas Komisija (EK). Latvijai uzņemamo bēgļu skaits vēl nav zināms, visticamāk, ka tas būs relatīvi mazs. Tomēr Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava jau tagad aicina samazināt bēgļiem izmaksājamo ikmēneša pabalstu.
Saskaņā ar EK ieceri bēgļu kvotu sistēma būs balstīta valsts izmērā, ekonomikas apjomā un citos parametros. Vislielākais imigrantu skaits būtu jāuzņem Vācijai, Francijai un Itālijai.
EK iecerei līdz ar Īriju un Dāniju iebilst viena no ietekmīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm Lielbritānija. Tās iekšlietu ministre Terēze Meja kritizē ES pieeju, jo savienība, nenosūtot ekonomiskos imigrantus atpakaļ, tikai vēl vairāk iedrošinās tos doties uz ES. Taču EK amatpersonas atgādina, ka ES ap 2060. gadu būs vērā ņemams darbaspēka deficīts un bēgļi būtu viens no šīs problēmas risinājumiem. Turklāt ne jau visiem bēgļiem tikšot dots patvērums un daudzi no viņiem tiks nosūtīti atpakaļ uz tām valstīm, no kurām iekļuvuši ES.
Pieņemot, ka trīs protestējošās valstis EK iecerētajā migrantu kvotu sistēmā neiekļaus, Vācijai no 20 tūkstošiem bēgļu būs jāuzņem 18,42%, Francijai – 14,17%, Itālijai – 11,84%, bet Spānijai mazāk par 10%. Pārējām dalībvalstīm savā starpā proporcionāli būs jāuzņem atlikušie imigranti.
EK savā paziņojumā norādījusi, ka pēc nesenajām traģēdijām Vidusjūrā Eiropas Parlamentā (EP) un Eiropadomē ir politiska vienprātība par to, ka ir nepieciešams veltīt visus centienus un esošos instrumentus, lai veiktu tūlītējus pasākumus un novērstu atkārtotu cilvēku bojāeju jūrā.
Lai mazinātu risku, ka bēgļi, mēģinot iekļūt ES, iet bojā, EK plāno ieguldīt 89 miljonus eiro. Lai iegūtu šo naudu, EK trešdien jau veikusi grozījumus šī gada budžetā.
Laikā, kad EK bēgļu jautājuma risināšanai plāno jaunus tēriņus, Nacionālās apvienības deputāts J. Dombrava pauž gluži pretējus uzskatus. Viņš domā, ka pašreiz bēgļiem Latvijā pieejamais 256 eiro lielais ikmēneša pabalsts ir par lielu un tas ir jāsamazina.
Runājot par pieaugošo patvēruma meklētāju īpatsvaru, J. Dombrava Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai norādīja, ka zināma atbildība par bēgļu skaita pieaugumu būtu jāizņemas vairākām ES lielvalstīm, kā arī Krievijai, informē LETA.
«Pašlaik cieš arī tās valstis, kuras pat nebija aktīvi iesaistījušās situācijas attīstībā šajos reģionos,» pauda deputāts, vienlaikus neslēpjot gandarījumu, ka valdošā koalīcija iestājusies pret iecerēto bēgļu kvotu sistēmu.
Tāpat politiķis izklāstīja savu viedokli, ka bēgļiem pieejamais ikmēneša pabalsts ir liels salīdzinājumā ar tā dēvētajām māmiņu algām, kā arī vidējo atalgojumu.
«Mums primāri ir jādomā par saviem iedzīvotājiem, nevis ieceļotājiem no citām valstīm,» saka deputāts.
Pabalsta samazināšanu neliedzot arī neviens ES normatīvais akts.