Vienotība varētu virzīt premjera amatu neguvušo Pabriku

Māņu spēlē ar iespējamajiem kandidātiem Valsts prezidenta amatam pievienojusies vēl viena kārts – Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Vienotība nenoliedz, ka eirodeputāts patiešām varētu būt viens no reālākajiem partijas kandidātiem, jo citiem politiskā spēka valdes sēdēs piesauktajiem kandidātiem neizdosies gūt pat partijas biedru atbalstu. Taču pašlaik kandidātu rotaļā visi gaida Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) gājienu.

A. Pabrika vārds gandrīz ar varu no Vienotības tika izspiests pēc tam, kad kārtējā koalīcijas triumvirāta sēdē ne ZZS, ne Vienotība oficiāli savus kandidātus tā arī nenosauca. Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa aizbildinās, ka savu kandidātu partija nosauks tajā pašā laikā, kad skaidrībā ar savu izvēli būs tikusi ZZS. Koleģialitātes princips, tā teikt.

Realitātē gumijas vilkšanai varētu būt pavisam citi iemesli. Proti, Vienotība gaida, kad ZZS un tās veidojošās partijas savā starpā izlems, kurš tad ir cienījamākais kandidāts uz valsts augstāko amatu, un tikai pilnīgas viedokļu nesavietojamības gadījumā izšķirsies par sava kandidāta izvirzīšanu.

Ņemot vērā, ka pagaidām koalīcijas virsmērķis ir varas balansa neizjaukšana, ZZS loma līdz prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas noslēgumam ir noteicošā, un Vienotība savu interešu dēļ status quo mainīt vismaz pagaidām negrasās. Kā vienu no ārkārtas situācijas stabilizēšanai atbilstošu kandidātu paturot A. Pabriku.

1966. gadā dzimušais politikas zinātņu doktors A. Pabriks no akadēmiskās teorijas pie prakses ķērās jau 1998. gadā, kas piedalījās Andra Šķēles veidotās Tautas partijas dibināšanā. Pēc tam vairākus gadus uz vēlētiem amatiem valsts pārvaldē viņš nepretendēja, līdz 2002. gadā piedalījās 8. Saeimas vēlēšanās. Neveiksmīgi.

Priekškaru uz lielo politiku 2004. gadā viņam pavēra valdībā iekļuvušais Atis Slakteris, bet A. Pabriks iekļuva Saeimā ar tā dēvēto mīksto mandātu.

Nedaudz vēlāk Eiropas Parlamentā tika ievēlēts esošais ārlietu ministrs Rihards Pīks, kura vietu ieņēma A. Pabriks līdz 8. Saeimas pilnvaru beigām 2006. gada oktobrī, kā arī jaunajā ZZS pārstāvja Induļa Emša un tam sekojošajā Tautas partijasAigara Kalvīša valdībā. Viņa vārds Valsts prezidenta amata kandidātu kontekstā tika piesaukts arī 2007. gadā, taču toreiz valdošajai koalīcijai izdevīgāks šķita Saeimu vēlāk atlaidušais Valdis Zatlers.

2007. gada oktobrī, nepiekrītot valdības lēmumam par toreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšanu, viņš atkāpās no ministra amata, bet vēlāk izstājās no Tautas partijas un piedalījās partijas Sabiedrība citai politikai pamatu likšanā, kas likumsakarīgi noveda līdz dalībai Vienotībā.

Savulaik A. Pabrika politisko potenciālu pavērušajai Tautas partijai pietuvinātais polittehnologs Jurģis Liepnieks uzskata, ka gadījumā, ja ZZS tiešām neizdosies piemeklēt koalīcijai tīkamu kandidātu, tad A. Pabriks patiešām varētu tikt izvirzīts no Vienotības rindām kā vienīgais kandidāts. «Tā varētu būt tāda kompromisa figūra, kas neizraisa riebumu nevienā no koalīcijas partijām,» saka eksperts. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka tas izjauktu politisko spēku balansu un vienlaikus pavērtu Vienotībai iespēju nomainīt arī šā politiskā spēka ietekmīgākajām personām ne tik ļoti tīkamo premjerministri Laimdotu Straujumu.

Cits savulaik Tautas partijai pietuvināts politisko labirintu pārzinātājs Mārcis Bendiks uzskata, ka A. Pabriks patiešām varētu būt labs kandidāts – vismaz salīdzinot ar citiem līdz šim piesauktajiem.

M. Bendiks gan ir skeptisks par prezidenta kandidātu meklēšanas dēļ sacelto troksni. «Neko sliktāku par Saeimas atlaišanu prezidents izdarīt nevar. Un arī tas neko būtisku nemaina. Par to esam pārliecinājušies,» saka M. Bendiks.