Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Gints Grūbe, kuru ar likumu nesavietojamās darbībās pieķēris Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), iesniedzis oficiālu atlūgumu. Tagad par tā pieņemšanu būs jālemj Saeimai.
Visticamāk, ka ne vēlāk par 11. maiju koalīcijas partijas spēs nosaukt savu kopējo kandidātu Valsts prezidenta amatam un līdz ar to saglabāt esošo varas sadalījuma līdzsvaru. Līdz šim daudzmaz nopietnā tonī izskanējuši vien daži šim amatam it kā piemērotu personu vārdi, arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš. Kaut arī viņš teica, ka tapis uzrunāts no konkrētas, bet publiski nenosauktas, partijas rindām, ir skaidrs, ka koalīcijas atbalstu viņš iegūt nespēs.
Sniedzot atbildi uz jautājumu par savu kandidēšanu, Valsts prezidents Andris Bērziņš aktualizējis citu problēmu – vai valdošā koalīcija, vienojoties par kopīgu kandidātu valsts augstākajam amatam, spēs saglabāt valdību. Gan prezidents, gan koalīcijas pārstāvji jau izteikušies, ka, nespējot vienoties par kopīgu kandidatūru, var būt neizbēgama varas pārdalīšana.
Starp astoņiem Latvijas valsts prezidentiem Andris Bērziņš ir pirmais, kas izlēmis nekandidēt uz prezidentūras otru termiņu. Šis viņa lēmums stiprinājis cerības, ka, par spīti koalīcijas partiju savtīgajām interesēm, valsti stūrējošā trijotne tomēr spēs vienoties par vienotu kandidātu valsts augstākajam amatam.
Kaut arī ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paustais, ka Nacionālās apvienības mērķis ir «totalitāra valsts, kuru pēc tam var nodot Kremlim», apvienības īstenajiem patriotiem no Visu Latvijai! varētu šķist kā spļāviens sejā un duncis mugurā vienlaikus, politiskais spēks kopumā tomēr neuztvers šos ministra prātojumus pārāk nopietni un neļaus tiem sabojāt jau tā trauslās koalīcijas partneru attiecības.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa solījumus nevajag uztvert burtiski. Šāds secinājums izriet no viņa preses sekretāres Līgas Krapānes teiktā. Proti, paziņojums par to, vai A. Bērziņš kandidēs uz otru prezidentūras termiņu, nesasniegs sabiedrību paša prezidenta solītajā «ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš es savu lēmumu paziņošu» laikā jeb šodien.
Šonedēļ vai pat šodien, ja tic Valsts prezidenta Andra Bērziņa solījumiem, izšķirsies, vai valdošā koalīcija tiešām spēs vienoties par kopīgu Valsts prezidenta kandidatūru.
Opozīcijā esošās un ar Krievijā valdošās partijas Vienotā Krievija vārdu saistītās Saskaņas Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona uzvedību vētīs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Ideoloģiski krasi atšķirīgās Nacionālās apvienības (NA) deputātiem nav iepaticies tas, kā bijušais robežsargs izteicies par Latvijas un NATO sadarbību.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa vilcināšanās atklāt savu izvēli par kandidēšanu uz otro prezidentūras termiņu joprojām uztur auglīgu augsni politiskajām spekulācijām par nākamo valsts galvu. Pēdējie divi iespējamie nosauktie kandidāti, šķiet, iedvesmojoties no Vairas VīķesFreibergas veiksmīgās prezidentūras, atrasti akadēmiskajā vidē, taču neviens no viņiem nevieš pārliecību, ka koalīcija par tiem spēs vienoties.
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norit bez aizķeršanās, un to regulāri uzliela, vēsta Ārlietu ministrijas oficiālais prezidentūras vērtējums. Savukārt organizatoriskajā darbā iesaistīto cilvēku redzējums atšķiras – nepārtrauktas sūdzības un klapatas ar izvēlīgajiem augstajiem viesiem. Taisnības labad gan jāpiebilst – tiešas saiknes ar prezidentūras uzdevumiem un mērķiem šīm sūdzībām nav, tomēr oficiālais viedoklis arī šīs maznozīmīgās sadzīviskās raizes afišēt nevēlas.
Baudot vienu no augstākajiem atzinības periodiem kopš pastāvēšanas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tās flagmaņa Latvijas Zemnieku savienības vadībā ir gatava ne tikai rosināt vērienīgas reformas, bet arī uzņemties ārlietu kūrēšanu un pat valdības vadību. Šādas atziņas Latvijas Zemnieku savienības gadskārtējā kongresā pauda tās līderi.
Valsts prezidents Andris Bērziņš apliecinājis, ka var aizstāvēt ne tikai nekustamā īpašuma tirgotāju un baņķieru intereses termiņuzturēšanās atļauju kontekstā, bet aizlikt labu vārdu arī par ierindas iedzīvotājiem. Pirmdien tiekoties ar satiksmes ministru Anriju Matīsu, viņš aicināja darīt visu iespējamo, lai Rail Baltica projekta gaitā tiktu skarts pēc iespējas mazāk iedzīvotāju īpašumu.
Naudu drošībai – vai tomēr samazināt nodokļus? Šādas dilemmas priekšā nonākuši tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kopš premjerministre Laimdota Straujuma atzinusi, ka sākotnēji iecerētais un apsolītais par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu arī nākamgad nebūs izpildāms ģeopolitiskās situācijas dēļ. Tauta jau tūkstošiem gadu vēlas tikai izrādes un maizi.
Ierasto rutīnu dienu pirms kārtējās izrādes Rīgas cirka māksliniekiem ceturtdien iztraucēja ugunsgrēks, kas izcēlās grimētavā. Liesmas, kas bija izpletušās 120 kvadrātmetru platībā, un dūmi cilvēku dzīvības saudzēja. Nelaimē aizgāja bojā vien pitons. Cirka amatpersonas lēš, ka uguns būs nodarījusi lielus zaudējumus.
Politiskās partijas un pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš joprojām spēlē paslēpes un nevēlas atklāt, kas tad īsti kandidēs vasarā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Taču tas nav šķērslis, lai prezidents ieskicētu nākamās valsts augstākās amatpersonas darba kārtības svarīgākos virzienus.
Premjerministre Laimdota Straujuma norīkojusi izveidot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka darba izpildes novērtēšanas komisiju. Tomēr, pat ņemot vērā to, ka viņa apliecinājusi – biroja priekšnieks būtu atlaižams, ja tā lems eksperti, šis lēmums ir tikai nomināls. Galavārds šajā jautājumā ir Saeimai, un to Ministru prezidentei atgādina arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Kopš termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības apmaiņā pret investīcijām uzņēmējdarbībā vai nekustamā īpašuma iegādi uzsākšanas pagājuši jau pieci gadi, kas nozīmē, ka pirmajiem investoriem šogad jāpagarina savas atļaujas. Manāma aktivitāte šajā ziņā vēl neesot jūtama, bet pirmās problēmas, kuras radījuši likumdevēji, grozot Imigrācijas likumu, pamanītas jau šobrīd.
Jau Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izveidošana bijusi pietiekami neapdomāta, bet tā vadības darba vērtēšanas uzticēšana ar biroju tikai pastarpināti saistītām organizācijām esot vēl dīvaināka. Tā uzskata KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes vadītājs Aivars Borovkovs.
Cīņā par vienlīdzīgiem priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumiem jeb precīzāk – par politisko varu valsts galvaspilsētā Nacionālās apvienības (NA) paspārnē esošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nākusi klajā ar priekšlikumiem grozīt priekšvēlēšanu aģitāciju likumu, kas ieviesīs jaunus ierobežojumus politiskās reklāmas izvietošanai.
Pretēji Latvijas Reģionu apvienības iecerei akcīzes nodoklis degvielai, sākot ar 2016. gadu, lielāks nekļūs, taču līdz ar to automašīnu un motociklu īpašniekiem būs jāturpina maksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kas atkarībā no automašīnas jaudas un izlaiduma gada var sasniegt pat vairāk nekā 500 eiro gadā.
Gatavojoties jaunā Valsts prezidenta vēlēšanām, kļūst aizvien skaidrāks, ka viens no noteicošajiem faktoriem šajā koalīcijas saspēlē būs partiju gatavība pārdalīt valsts ietekmīgākos amatus. Ņemot vērā, ka status quo mainīt nealkst neviens no koalīciju veidojošajiem spēkiem, visticamākais ir scenārijs, kas augstajam amatam paredz bezpartejisku kompromisa figūru.