Nākamajam prezidentam ieskicē kursu
Politiskās partijas un pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš joprojām spēlē paslēpes un nevēlas atklāt, kas tad īsti kandidēs vasarā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Taču tas nav šķērslis, lai prezidents ieskicētu nākamās valsts augstākās amatpersonas darba kārtības svarīgākos virzienus.
Atgādinot, ka tikai aprīlī atklās savu izvēli par kandidēšanu uz otro valsts prezidenta pilnvaru termiņu, A. Bērziņš skaidro, ka nākamajam prezidentam būšot daudz jāstrādā sadarbībā ar Eiropas Savienību, lai paplašinātu savu ietekmi starptautiskajā arēnā. Pēc viņa domām, šis mērķis ir nepieciešamība palielināt to zemju skaitu, kurās uzņēmēji varētu veiksmīgi darboties. Galvenie virzieni esot Āzija un Āfrika.
Ekonomists Uldis Osis gan uzskata, ka pārlieku koncentrēties uz šiem virzieniem nebūtu lietderīgi, jo situācija pasaulē mainās aizvien straujāk.
«Šaubos, vai noteikti vajadzētu būt Āfrikai un Āzijai. Šinī brīdī varbūt, bet situācija pasaulē tik strauji mainās, ka prezidentam, it īpaši, ja tas mērķē uz diviem ievēlēšanas termiņiem, jābūt elastīgākam un jāspēj strādāt uz visām debespusēm,» saka ekonomists, atgādinot, ka savas intereses Eiropā un Amerikās nostiprina Ķīna un citas Āzijas valstis, tāpēc arī Latvijai nevajadzētu paļauties tikai uz Eiropas Savienības smagnējās mašinērijas solītajiem labumiem.
Ekonomists arī atgādina, ka nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst A. Bērziņa iemīto taku bijušo padomju republiku virzienā un noteikti jāieklausās pašmāju uzņēmējos. «Prezidentam jābūt radošam un analītiskam cilvēkam, jāpēta, kur un kas notiek, jākontaktējas ar vietējiem uzņēmējiem, ārpolitisko resursu un ārvalstu biznesa pārstāvjiem. Citādāk šajā pasaulē neko nevar izdarīt,» savu redzējumu par nākamā prezidenta darbu atklāj eksperts.
Prezidenta un augstāko amatpersonu darba kārtību vairāk ietekmē aktuālie notikumi pasaulē, nevis sagatavotie darba plāni, bez kuriem gan arī neiztikt. «Prezidenta darba kārtību lielā mērā nosaka ārējie faktori – drošība visās izpausmēs, sakot no militārās līdz ekonomiskajai un enerģētiskajai. Vai prezidents gribēs ar to nodarboties vai nē, bet apstākļi šos jautājumus viņa darba kārtībā ieliks,» saka politologs Filips Rajevskis.
Arī viņš piekrīt, ka valsts augstākajai amatpersonai blakus drošības jautājumiem nevajadzētu aizmirst par mūsu ekonomiskajām interesēm. «Viens posms ir beidzies, esam iestājušies Eiropas Savienībā un eirozonā. Tagad tas tirgus ir vaļā – valsts ir izdarījusi visu, lai Eiropā mūsu uzņēmēji justos komfortabli,» uzsverot nepieciešamību strādāt pie citu tirgu apgūšanas, saka F. Rajevskis.
Savukārt vienai no A. Bērziņa vērienīgākajām iniciatīvām – partiju sistēmas stiprināšanai, kuras ietvaros prezidents vēlētos, lai būtu noteikti dažādi ierobežojumi partijām, kas vēlas kandidēt vēlēšanās – politologs prognozē lēnu aizmirstību.
«Neticu, ka šis jautājums būs nākamā prezidenta darba kārtībā. Sistēmai, kas strādā pašlaik, ir vajadzīgs laiks, lai varētu precīzi noteikt, ko tajā mainīt. Turklāt nevar teikt, ka politiskās partijas šo iniciatīvu uztver ar lielu sajūsmu, ja neskaita tām no valsts saņemamā finansējuma palielināšanu,» skeptisks ir politologs.