Likums sit godīgos investorus

Kopš termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības apmaiņā pret investīcijām uzņēmējdarbībā vai nekustamā īpašuma iegādi uzsākšanas pagājuši jau pieci gadi, kas nozīmē, ka pirmajiem investoriem šogad jāpagarina savas atļaujas. Manāma aktivitāte šajā ziņā vēl neesot jūtama, bet pirmās problēmas, kuras radījuši likumdevēji, grozot Imigrācijas likumu, pamanītas jau šobrīd.

Pirms pieciem gadiem, lai trešo valstu pilsoņi iegūtu termiņuzturēšanās atļauju (TUA), bija nepieciešams iegādāties nekustamo īpašumu vai investēt noteiktu summu Latvijas tautsaimniecībā. Politiķiem grozot šo programmu reglamentējošo Imigrācijas likumu, noteikumi ir mainījušies, un vissmagāk tie skar biznesā investējušos.

Proti, pirms pieciem gadiem pietika, ja persona uzņēmumā iegulda 35 000 eiro un šis bizness ik gadu nodokļos nomaksā vismaz 40 000 eiro, turklāt nebija ierobežojumu, kas noteiktu vienā uzņēmumā investējušo un TUA saņēmušo skaitu.

Līdz ar pēdējiem spēkā esošajiem Imigrācijas likuma grozījumiem šī kārtība mainījusies – noteikts, ka tikai trīs vienā uzņēmumā investējušas personas var pretendēt uz TUA saņemšanu.

Konkrēts piemērs atrodams zivrūpnieku aprindās. Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits stāsta, ka nepatīkamā situācijā šobrīd nonākuši seši investori no Kirgizstānas, kas savulaik savu naudu ieguldījuši vienā uzņēmumā.

«Pirms vairākiem gadiem pārliecinājām sešus kirgīzu uzņēmējus, kas izrādīja interesi par investīciju iespējām, ka mūsu zivrūpniecībā ir vērts ieguldīt. Un katrs no viņiem vienā uzņēmumā ieguldīja 35 000 eiro, turklāt uzņēmums visus šos gadus nodokļos ik gadu nomaksāja aptuveni 350 000 eiro jeb gandrīz deviņas reizes lielāku summu, nekā nosaka likums, lai varētu iegūt TUA,» stāsta nozares pārstāvis.

Ņemot vērā TUA termiņa beigšanos un faktu, ka tikai trīs vienā uzņēmumā investējušie var pretendēt uz atļaujas pagarināšanu, investori un investīcijas saņēmušais uzņēmums esot dilemmas priekšā. «Tagad sanāk tā, ka uzņēmums, kurš maksājis krietni lielākus nodokļus par noteikto minimumu, būs mākslīgi jāsadala divās daļās, lai visi investori varētu saglabāt uzturēšanās atļaujas,» bēdīgi secina D. Šmits, skumji piebilstot: «Es saprastu, ja tie nomaksātie nodokļi nebūtu lielāki par noteikto minimumu.»

To, ka investoriem no šīs situācijas, visticamāk, nav citas izejas, apliecina arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). «Uzņēmumā varēs būt tikai trīs ieguldītāji [kas saņem TUA]. Otra iespēja šīm personām ir pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju – ja viņi zina valsts valodu un ir pastāvīgi šeit uzturējušies piecus gadus,» skaidro PMLP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Laiva.

D. Šmits atzīst, ka atkal grozīt likumu un atcelt jaunos ierobežojumus nebūtu pareizākais risinājums, bet viņš ļoti cer, ka likumdevēji Saeimas namā beidzot pārstās raustīt Imigrācijas likumu un investoriem dos skaidru signālu, ka vismaz piecus gadus šajā ziņā nekas nemainīsies.

Vienkāršāka situācija ir tiem, kas TUA saņēmuši apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, – darījumi, ar kuriem visvieglāk manipulēt un realitātē samaksāt mazāku summu, nekā to nosaka likums.

Šīm personām atliek vien apliecināt, ka arī pēc pieciem gadiem viņiem pieder īpašums, kura vērtību regulē TUA tirdzniecību regulējošās normas pirmā redakcija. Tiesa, ja šis īpašums ticis atsavināts, tad jaunas TUA pieprasīšanai nepieciešams uzrādīt iegādātu īpašumu, kura minimālo vērtību nosaka likuma jaunā redakcija.