Šonedēļ vai pat šodien, ja tic Valsts prezidenta Andra Bērziņa solījumiem, izšķirsies, vai valdošā koalīcija tiešām spēs vienoties par kopīgu Valsts prezidenta kandidatūru.
A. Bērziņš vairākkārt apsolījis, ka par savu izvēli – kandidēs vai nekandidēs uz prezidentūras otru termiņu – viņš paziņos ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad beigsies viņa pilnvaru laiks. Ja viņš paziņos par kandidēšanu, Zaļo un zemnieku savienība nebūs pierunājama atbalstīt kādu citu kandidātu. Tā jau ilgstoši sola visi savienības pārstāvji.
Saskaņā ar likumu A. Bērziņa prezidentūras termiņš beidzas 8. jūlijā, tas nozīmē, ka 8. aprīlī viņam prezidenta amatā būs atlikuši tieši trīs mēneši. Ņemot vērā, ka prezidents laikā no 8. līdz 9. aprīlim atradīsies valsts vizītē Austrijā, bet par savu izvēli viņam vismaz vajadzētu paziņot publiski, atliek secināt, ka atklāsme politikā ieinteresēto sabiedrību piemeklēs jau šodien. Ļaunākajā gadījumā – piektdien, kad viņš būs jau atgriezies Latvijā un viesosies Bauskas novadā, ja Valsts prezidenta izpratne par trim mēnešiem nav tik cieši piesaistīta kalendāram.
Vai A. Bērziņš ir pārliecināts par to, ka Saeimā gūs atbalstu ievēlēšanai uz otro termiņu, grūti spriest, jo drošs viņš var būt tikai par Zaļo un zemnieku savienību, no kuras rindām pats nācis. Taču, ņemot vērā, ka Vienotībai un Nacionālajai apvienībai tā arī neizdevās panākt atklāto balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās, arī no šīs partijas rindām var izšķilties kāda dumpīga dzirksts.
Atbalstītāji un svārstīgie
Vienotībā neesot kopīgas nostājas par iespēju atbalstīt A. Bērziņu uz otro termiņu. Partijas rindās esot gan atbalstītāji, gan svārstīgie, gan tādi, kam A. Bērziņš ir kā dadzis acīs. Šajā partijā, šķiet, ir arī lielākais politiķu skaits, kas labprāt uzņemtos šo amatu, taču apzinās, ka gūt parlamenta vairākuma atbalstu viņiem neizdosies. Vismaz pārredzamā nākotnē ne.
Nacionālā apvienība joprojām izskatās neizlēmīga, jo tā vien šķiet, ka savu kandidātu juristu Egilu Levitu viņi tā nopietni nav uzrunājuši. Bet koalīcijas sēdēs, kurās apspriež iespējamās kopīgās kandidatūras un shēmu, saskaņā ar kuru tādas varētu tikt nosauktas, visi politiskie spēki ir tramīgi un lakoniski.
Duļķo koalīcijas dīķa ūdeni
Savas 24 balsis Saeimā pēc iespējas dārgāk iecerējusi pārdot opozīcijā esošā Saskaņa. Pagājušajā nedēļā izskanēja ziņas, ka tā neatbalstīšot A. Bērziņu pat tad, ja viņš paudīs vēlmi kandidēt uz otru termiņu, un, iespējams, pat izvirzīs pati savu kandidātu. Taču tas ir maz ticams. Reālāka ir politisko norišu zinātāju apspriestā versija, ka Saskaņa, izbaudot katru intrigas niansi, duļķo koalīcijas dīķa ūdeni, lai pareizā brīdī noslēgtu darījumu ar augstāko iespējamo cenu.
Par to varētu liecināt arī neoficiāli nosauktā Saskaņas kandidāta vārds – bijušais ārlietu ministrs, Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kura vārds jau gandrīz desmit gadus piesaukts, kad valsts meklē kandidātu Valsts prezidenta vai Ministru prezidenta amatam. Līdz šim minētās spekulācijas nav realizējušās, un arī tagad M. Riekstiņš atsakās komentēt «teorētiskās iespējas» kandidēt uz augsto amatu, jo vairāk tāpēc, ka Saskaņa viņu nav uzrunājusi.
Pārliecinoša atbalsta nav
Tikmēr martā nedaudz palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri Valsts prezidenta darbību novērtē pozitīvi vai drīzāk pozitīvi, liecina Latvijas faktu aptaujas dati. Šā gada februārī viņa vērtējums bija sliktākais kopš 2013. gada janvāra.
A. Bērziņa darbību martā negatīvi vai drīzāk negatīvi vērtēja 45,4% aptaujāto, savukārt februārī šādu vērtējumu sniedza 47,4% respondentu, janvārī – 39,5%, pērn decembrī – 41,4%, novembrī – 43,4%, bet oktobrī – 46,1%.
Savukārt par prezidenta darbu pozitīvi izteikušies kopumā 45,2% respondentu, no kuriem 32,2% teikuši, ka viņa darbību vērtē drīzāk pozitīvi, bet 13,1% – pozitīvi. Februārī par prezidenta darbu kopumā pozitīvi bija izteikušies 41,2% aptaujāto, janvārī – 50,5%, pērn decembrī – 46,8%, novembrī – 47,7%, bet oktobrī – 44%.