Bērziņu Bauskā gaidot

Bauska šodien piedzīvos pastiprinātu uzmanību, kādu nav baudījusi, iespējams, kopš 2009. gada, kad lielu rezonansi izsauca protesta akcija pret Bauskas slimnīcas slēgšanu, kas tika izgaiņāta ar policijas specvienību Alfa.

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien vizītē Bauskā varētu nomest noslēpumainības plīvuru par savu kandidēšanu uz otro pilnvaru termiņu. Kas zina, vai tas būs grāmatu svētkos, tiekoties ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, apmeklējot Īslīces skolu vai alus ražotni, kad mēle varētu vairāk atraisīties. Ja vien atkal no Melngalvju nama nesekos kārtējais paziņojums, ka prezidenta nolikto termiņu nevajag uztvert tik burtiski, tāpat kā iepriekš teikto, ka lēmumu viņš paziņos trīs mēnešus pirms termiņa beigām. Jāpiekrīt, ka datumam nav tik lielas nozīmes, ja cītīgi neseko astrologu un numerologu ieteikumiem. Kavēšanās iemesls drīzāk ir kalkulācijas, kādi vēji pūš un vēl var iegriezties Saeimā, cik balstiņas sapūstu. Nacionāļu, Vienotības, reģionāļu, saskaņiešu izteikumi par Bērziņa neatbalstīšanu nebūt nenozīmē, ka atsevišķi šo frakciju deputāti domā tāpat vai nevar mainīt viedokli. Balsojums par prezidentu atšķirībā no citiem nav atklāts.

Frakciju, jo īpaši Vienotības, iekšējā sašķeltība un klusējošā vai skaļākā opozīcija partijas spicei un aizkulišu spēlītes jau ne reizi vien radījušas pārsteigumus balsojumos, piemēram, par Jutu Strīķi KNAB vadībā, Jāni Maizīti atkārtoti ģenerālprokurora amatā, Saeimas spīkera vēlēšanās un Valsts prezidenta vēlēšanās, neievēlējot Valdi Zatleru. Tāpēc Bērziņa situācija nav tik bezcerīga. Jautājums – vai pašam Bērziņam vēlme turpināt ir tik liela, lai turpinātu klausīties pārmetumus par runas trūkumiem un nodarbotos ar ne visai tīru balsu medīšanu, stutēšanos uz Saskaņu, kas viņam tiek pierakstītas? Šādas aktivitātes Bērziņu kaitināja Valda Zatlera izpildījumā, kas arī bija impulss viņam pieteikties prezidenta amatam.

Gaidot Bērziņa lēmumu, izskanējuši dažādi vārdi, kas, visticamāk, izmesti, lai būtu par ko parunāt, jo maz ticams, ka kādu no tagad nosauktajiem ievēlēs. Pagaidām vienīgais oficiāli izvirzītais kandidāts ir reģionāļu Mārtiņš Bondars, kurš aktīvi kampaņo, tiekoties ar iedzīvotājiem, rotājot preses slejas, tiekoties ar senatoriem, kongresmeņiem ASV, signalizējot: ja jau kā vienkāršs opozīcijas deputāts to varu, tad prezidenta amatā visur durvis ar kāju varēšu taisīt vaļā! Pati prezidenta amatam pieteikusies Sandra Kalniete, spītējot Vienotības elitei un popularitātes labad laužoties Krievijā uz Ņemcova bērēm, būdama melnajā sarakstā. Jūnijā beidzas divi termiņi Latvijas Universitātes rektora amatā Mārcim Auziņam, kas esot politiķu uzrunāts. Nacionāļu kandidāts, kamēr nav (un nez vai būs) izvirzīts koalīcijas kopīgais kandidāts, ir jurists Egils Levits. Kuluāros minēts Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kura mīnuss esot kādreizējā piederība Tautas partijai. Laiki mainās, un drīz, iespējams, piederību Vienotībai minēs kā mīnusu, līdzīgi kā pirms pāris gadiem saukties par zatleristu bija lepni, tagad – smieklīgi. Izskanējušas runas par Solvitu Āboltiņu, premjeri Laimdotu Straujumu. Ja daudzus kaitināja Bērziņa oratora dotību trukums, tad Straujumas gadījumā tas būs skrējiens no vilka virsū lācim. Visu cieņu viņas cilvēcībai, bet neveiklu vai neko nepasakošu izteikumu Straujumai netrūkst, ko vērts ir arī viņas nesenais citāts par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tvītu par Saskaņas un nacionāļu «kopošanos»: «Ir jādomā, ko mēs rakstām, pat ja kādu brīdi mēs kaut ko domājam.» Straujuma gan Vienotības valdei paudusi, ka «kategoriski nepretendē» uz prezidenta amatu. Turklāt pašreiz Straujumas kā premjeres darbību mazāk iedzīvotāju (41,8% – Latvijas faktu aptauja martā) vērtē pozitīvi nekā Bērziņa (45,3%). Jautāti par pārvēlēšanu amatā, Bērziņu atbalsta vien 22,2%, vēl mazāks atbalsts ir Bondaram – 14,4, Kalnietei – 12,1, agrākajai šādu aptauju līderei Ingunai Sudrabai – vien 9,8%. Mazāk par 5% atbalsta pārējos minētos kandidātus, bet liels atbalsts ir tiem, kas uz amatu nekandidē – tradicionāli Nilam Ušakovam, Vairai VīķeiFreibergai, Aivaram Lembergam.

Manuprāt, nenovērtēts resurss ir Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, kurš teicami darbojas kā otrā plāna aktieris, tāpēc, iespējams, «tantei Bauskā» nav zināms. Bet ir ar spožu izglītību, krievu, angļu un pat ķīniešu valodas prasmēm, pieredzi ārlietās, prezidenta kancelejā. Šis varētu būt kandidāts, balsojumam par kuru attaisnojama prezidenta ievēlēšana Saeimā – profesionāļu augstu vērtēts cilvēks, bet plašākai sabiedrībai nezināmāks, kurš neskrietu populistiski medīt balsis tautas masās.