Bērziņš nekandidēs uz otro Valsts prezidenta amata termiņu
Valsts prezidents Andris Bērziņš nekandidēs otrajam Valsts prezidenta amata termiņam.
Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam. Divus prezidenta pilnvaru termiņus pēc kārtas šajā amatā nav pavadījis tikai Valdis Zatlers, kuru publiski solīja atbalstīt, taču nepārvēlēja 10.Saeimas deputāti.
Jau ziņots, ka koalīcijas partijas sākušas sarunas ar mērķi vienoties par viena kandidāta izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam. Valdību veidojošās partijas nolēmušas arī tikties ar sabiedrības pārstāvjiem, lai uzklausītu iedzīvotāju uzskatus šajā jautājumā.
Līdz šim politisko spēku pārstāvji galvenokārt nepauda skaidru pozīciju, komentējot jautājumu par iespējamo atbalstu Bērziņam, ja viņš kandidētu uz otro termiņu. Paužot oficiālo viedokli, politiķi teica, ka vispirms jāsagaida paša prezidenta lēmums. Oficiāli atbalstu Bērziņam paudusi tikai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Savukārt citu koalīcijas partiju politiķi nesolīja viennozīmīgu atbalstu Bērziņam. Ja Bērziņš tomēr būtu nolēmis atkārtoti kandidēt, visas "Vienotības" frakcijas atbalsta viņam varētu nebūt, savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderi jau iepriekš pauduši, ka prezidenta amatā vēlētos redzēt Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu.
Arī opozīcijas partijas par atbalstu Bērziņam līdz šim nav izteikušās. Iepriekš neoficiāli pausts, ka "Saskaņa" varētu neatbalstīt pašreizējā prezidenta kandidatūru, savukārt partijas līderi uzsver, ka nekādi lēmumi šajā jautājumā nav pieņemti un ar tiem nav jāsteidzas. Tikmēr Latvijas Reģionu apvienība (LRA) prezidenta amatā vēlētos redzēt vienu no politiskā spēka līderiem Mārtiņu Bondaru. Arī partija "No sirds Latvijai" pirms kādu komentāru sniegšanas pauda, ka jāsagaida pašreizējā prezidenta lēmums par atkārtotu kandidēšanu.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Bērziņš 1971.gadā radioinženiera izglītību ieguva Rīgas Politehniskajā institūtā, bet 1988.gadā Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē pabeidza mācības par rūpniecības plānošanu.
Bērziņš ir darbojies Latvijas Tautas frontē, bet no 1993.gada līdz 2003.gadam viņš bija "Unibankas" prezidents.
2004.gadā viņš bija "Skandinaviska Enskilda Banken" un "SEB Unibankas" prezidentu padomnieks, 2006.gadā ievēlēts par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu un AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētāju.
2007.gadā viņš atkārtoti ievēlēts par LTRK prezidentu, bet 2008.gadā atkārtoti ievēlēts par AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētāju.
2010.gadā Bērziņš tika ievēlēts 10.Saeimā no ZZS saraksta.
2005.gadā Bērziņš neveiksmīgi kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no ZZS saraksta. ZZS valde viņu bija izvirzījusi par savu kandidātu Rīgas mēra amatam.
Bērziņš ir turīgs vīrs. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē pieejamajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2013.gadu Bērziņš norādījis 42 īpašumus - Drabešos, Līgatnē, Nītaurē, Kolkā, Glūdā, Variešos, Zaubē, Vecpiebalgā, Ļaudonā, Krimuldā, Ķekavā, Amatā, Ādažos un citur.
Tāpat viņam ir lieli skaidras naudas uzkrājumi un pieder vairāki transportlīdzekļi.