Trumpis ZZS piedurknē

Visticamāk, ka ne vēlāk par 11. maiju koalīcijas partijas spēs nosaukt savu kopējo kandidātu Valsts prezidenta amatam un līdz ar to saglabāt esošo varas sadalījuma līdzsvaru. Līdz šim daudzmaz nopietnā tonī izskanējuši vien daži šim amatam it kā piemērotu personu vārdi, arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš. Kaut arī viņš teica, ka tapis uzrunāts no konkrētas, bet publiski nenosauktas, partijas rindām, ir skaidrs, ka koalīcijas atbalstu viņš iegūt nespēs.

Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa paziņojuma, ka viņš otram prezidentūras termiņam nekandidēs, valdošās koalīcijas trijotne uzsākusi drudžainu darbu pie visiem pieņemama kandidāta izraudzīšanas.

Kad?

Pēc otrdien notikušās koalīcijas sēdes Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība vienojās, ka tautas labklājību nesošais un tās godu zemē nemetošais prezidenta amata kandidāts tiks nosaukts ne vēlāk kā 11. maijā.

Saskaņā ar Vienotības priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas redzējumu šis datums ir pēdējā robeža, kad tas būtu jāizdara. Nacionālā apvienība, pieturoties latviskās dzīvesziņas principiem, vēlētos kandidātu nosaukt valstiskās neatkarības atgūšanas gadadienā – 4. maijā. Taču arī pret 11. maiju tai nav nopietnu iebildumu. Līdzīgi kā Zaļo un zemnieku savienībai. Tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis saka: «Būtu labi, ja tas būtu izdarīts uz 4. maiju.»

Vienbalsīga atbalsta nebūs

Blakus Vienotību pārstāvošajai Eiropas Parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei, kuras politiskā piederība jautājumus neraisa, publiski izskanējušais un neoficiālās sarunās ar Vienotību saistītais LU rektora M. Auziņa vārds diskusijas par viņa atbilstību valsts augstākajam amatam raisa arī valdību stūrējošajā Vienotībā. Un tas, neraugoties uz to, ka rektors bauda neviltotu akadēmiskās vides un politiķu cieņu.

1956. gada janvārī dzimušais zinātnieks kopš 2007. gada ir LU rektors. Tas nozīmē, ka viņam vasaras vidū beigsies amata termiņš un būs jāmeklē jauni izaicinājumi. Tas, protams, var tikt uzskatīts par vienu no iemesliem, kādēļ akadēmiķis kategoriski neatsakās no publisko spekulāciju piedēvētā Valsts prezidenta amata kandidāta goda. Taču šādas attieksmes kontekstā izbrīnu raisa tas, ka ideoloģiski pietuvinātās Vienotības rindās viņa vārds nav pat iespējamo kandidātu trijnieka tuvumā. Vēl vairāk, augsti vērtējot rektora akadēmiskās spējas un līdz šim LU attīstībā ieguldīto, Vienotība neredz viņu kā potenciālo Valsts prezidentu dēļ iespējamajām problēmām ar atbilstību likumam par valsts noslēpumu.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka M. Auziņš 2010. gadā no Satversmes aizsardzības biroja saņēma atteikumu iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Kaut arī nav skaidri zināma motivācija šādam SAB lēmumam, var atgādināt, ka Padomju Savienības norieta periodā viņš studēja Ķīnā un Kanādā, bet tas līdz ar intensīviem kontaktiem ar ārzemju kolēģiem pat Atmodas rītausmā nozīmēja to, ka viņš bija Valsts drošības komitejas ciešā uzraudzībā.

Uz to, ka M. Auziņš nespēs iegūt koalīcijas atbalstu, norāda arī ZZS frakcijas priekšsēdētājs. «Viens gan ir pilnīgi skaidrs – tam cilvēkam, lai noņemtu jebkuras šaubas par lojalitāti valstij, jau tagad vajadzētu būt piekļuvei valsts noslēpumu saturošai informācijai,» saka A. Brigmanis.

Tomēr savējais?

Ņemot vērā, ka nākamā prezidenta izraudzīšanās noteiks arī pašreizējās valdības spēju pārdzīvot šīs vēlēšanas, A. Brigmaņa teiktais ir vienā oktāvas intervālā ar koalīcijas partneru pausto, ka, mainot nākamā Valsts prezidenta partijisko piederību vai pietuvinātību, var mainīties arī valdības sastāvs un neizbēgami Ministru prezidenta partijiskā piederība.

Vienotībai tas neesot vajadzīgs. Saglabājot premjera un līdz ar to arī finanšu ministra amatus, tā vēlētos turpināt iesākto kursu, cerot, ka tā pareizībā pārliecināsies aizvien vairāk vēlētāju.

Tātad status quo saglabāšanas un ģeopolitiskos argumentos maskēto politegoistisko vēlmju dēļ nacionāļi un Vienotība būs spiestas samierināties ar ZZS izvirzīto kandidātu. Viens no tiem varētu būt Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, kuram ir piekļuve valsts noslēpumu saturošai informācijai. ZZS vadība gan nesteidzas šo versiju apstiprināt.

Līdzvērtīgs kandidāts, kura lojalitāti valstij nebūtu prātīgi apšaubīt, ir nevienai politiskajai partijai nepiederošais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, taču ZZS atbalsts viņam, visticamāk, nav pieejams, jo viņu intensīvi lobē Eiropas Parlamenta deputāts no Vienotības Artis Pabriks.