Prezidents Bērziņš liek pagaidīt

Valsts prezidenta Andra Bērziņa solījumus nevajag uztvert burtiski. Šāds secinājums izriet no viņa preses sekretāres Līgas Krapānes teiktā. Proti, paziņojums par to, vai A. Bērziņš kandidēs uz otru prezidentūras termiņu, nesasniegs sabiedrību paša prezidenta solītajā «ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš es savu lēmumu paziņošu» laikā jeb šodien.

Savukārt cita neoficiāli pieejamā informācija vedina domāt – A. Bērziņš saņēmis signālus, ka aizklātajā balsojumā par viņu varētu nobalsot mazliet vairāk nekā 50 deputātu, kas ir pilnīgi pietiekami, lai ieņemtu augsto amatu atkārtoti. Tādēļ, lai par to pārliecinātos, viņš ieturot nelielu, ārpus solītā laika rāmja izejošu pauzi.

Jautāta, vai šodien [7. aprīlī], dienu pirms došanās divu dienu valsts vizītē uz Austriju, A. Bērziņš paziņos par savu izvēli, L. Krapāne Neatkarīgajai atbildēja, ka nevajag tik ļoti pievērst uzmanību konkrētiem datumiem un ka šīs nedēļas laikā prezidents noteikti sniegs tautas gaidīto paziņojumu. Visticamāk, tas notiks piektdien, 10. aprīlī, kad viņš pēc atgriešanās no Austrijas viesosies Bauskas novadā.

Taču, ņemot vērā neoficiālo informāciju, ka A. Bērziņš it kā esot saņēmis signālus no Jēkaba ielas augstā nama par aptuveni 53 deputātu solīto lojalitāti atbildīgajā balsojumā, var pieņemt, ka viņš sava biroja darbiniekiem licis pārliecināties par šo solījumu patiesumu un, tikai iegūstot šo informāciju, pieņems galīgo lēmumu.

Šāda interpretācija saskan arī ar politologu iepriekš paustajiem apsvērumiem, ka A. Bērziņš par labu kandidēšanai uz otro termiņu noslieksies tikai tad, ja būs pārliecināts, ka Saeimas balsojums viņu neapkaunos.

Tomēr. Zinot, ka Vienotības frakcija nav monolīta viedoklī par A. Bērziņa sniegumu un potenciālu nākamajam termiņam, bet vēl apšaubāmāka ir Nacionālās apvienības vēlme atbalstīt viņu, atliek secināt, ka kaut kāda vienošanās panākta ar opozīcijā esošo Saskaņu. Ja vien baumas par apsolīto atbalstu nav klaja dezinformācija, ar kuru kāds cenšas iztaustīt politiskās grunts stabilitāti turpmākās karjeras būvniecībai.

Uz to, kategoriski noraidot jebkuras spekulācijas par Saskaņas dotajiem solījumiem kāda kandidāta atbalstīšanā, vedina arī Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. «Domāju, ka Melngalvju nams [Valsts prezidenta pagaidu rezidence] nav vienīgais nams, kas priekšlaicīgi savos plānos iekļāvis Saskaņas balsis,» saka politiķis un sola, ka viņa vadītā frakcija rūpīgi izvērtēs katru augstā amata kandidātu, bet ne ar pušplēstu vārdu nepiemin, ka pati Saskaņa varētu izvirzīt savu.

Arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš joprojām uzstāj, ka viņu prezidenta kandidāts ir jurists Egils Levits, bet A. Bērziņa biroja vai tā interešu pārstāvji apvienību par potenciālo atbalstu esošajam Valsts prezidentam nav uzrunājuši.

Koalīcijas partneru teiktais arī kārtējo reizi apliecina – Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības jau vairāk nekā mēnesi ilgstošās sarunas par kopīgu kandidātu no vietas izkustēsies tikai pēc A. Bērziņa paziņojuma. Līdz tam visi, paliekot savās pozīcijās, gaidīs kaujas taures signālu. Tāpēc nacionāļi joprojām spītīgi paliek pie E. Levita kandidatūras, bet ZZS – pie A. Bērziņa, savukārt Vienotība turpina viltīgi klusēt.

Tiesa, ja A. Bērziņš patiešām paziņos par kandidēšanu uz otru termiņu, tas pārvilks strīpu cerībai uz koalīcijas kopīgu kandidātu, jo ZZS no A. Bērziņa atbalstīšanas neatteiksies. Tā viņi sola.