Jānis Lasmanis / Autori

Ap Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja izraudzīšanās procesu ir apvīts biezs noslēpumainības plīvurs, taču, ņemot vērā informāciju, ka bijušajam Sabiedrība par atklātību Delna vadītājam Robertam Putnim konkursā zaudējis ilggadējais žurnālists un bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis, rodas jautājums – kādu motīvu vadīta, Nacionālā apvienība ķērusies pie reformām medijos, šajā procesā ignorējot nozares profesionāļu viedokli.

Latvijas diplomātiskajam korpusam fakts, ka Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti, visticamāk, Krievijā neielaidīs, bija zināms. To apzinājās arī pati politiķe.

Nav noslēpums, ka, bēgot no sadzīves problēmām vai vienkārši labākas dzīves meklējumos, Latvijas neatkarības laikā vairāki pilsoņi iestājušies Francijas ārvalstu leģionā. Saskaņas deputāts Jānis Ādamsons uzskata, ka jaunie grozījumi Krimināllikumā par dalību citu valstu bruņotos konfliktos ir attiecināmi arī uz šiem puišiem, kas, pēc viņa domām, ir absurds. Speciālisti gan saka, ka satraukumam nav pamata.

Izmantojot Rīgas pašvaldības koalīcijas ievainojamību sabiedriskā transporta augsto biļešu cenu kontekstā, Saeimas koalīcija, viešot galvaspilsētas iedzīvotājos cerību, ka cenas tiks samazinātas, nolēmusi to kontroli uzticēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Tā gan nesola, ka patiešām spēs panākt sabiedrības sašutumu izraisījušo cenu samazināšanu.

Sākot darbu pie Valsts prezidenta ieteikumu politisko partiju stiprināšanai ieviešanas dzīvē, Saeima par vienu no prioritātēm izraudzījusies ziedotāju piesaistīšanu, nevis, piemēram, partiju dibināšanai nepieciešamo biedru skaita palielināšanu.

Juridisku finešu dēļ neveiksmi pirmajā raundā cietis deputāta Veiko Spolīša mēģinājums ieviest jaunu civiltiesisko institūtu, kas reglamentētu divu personu kopdzīvi ārpus laulības, neraugoties uz to dzimumu. Politiķis apzinās, ka Saeimas darba pieredzes trūkuma dēļ ir pārsteidzies, taču apņēmies saviem vēlētājiem solīto turpināt un tiesību normu ieviest.

Izdzirdot, ka par Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju izraudzīts bijušais Sabiedrības par atklātību Delna vadītājs Roberts Putnis, mediju profesionāļi izbrīnīti rausta plecus un cer, ka viņa vadītā iestāde nozarei vismaz nenodarīs nekā ļauna.

Padodoties komercbanku lobijam, Saeima no Maksātnespējas likuma izņēmusi un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā iekļāvusi tā dēvēto nolikto atslēgu principu. Sākot ar 1. martu, bankām, izsniedzot hipotekāros kredītus, saviem klientiem būs jāpiedāvā iespēja saņemt kredītu, ar tiesībām kredītiestādei atdot īpašumu, neko tai nepaliekot parādā.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņojis, ka ir ar mieru kandidēt uz šā amata otro termiņu, ja viņu uz to virzīs Ģenerālprokuratūras padome.

Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība – pēc ekspertu domām, šī ir kombinācija, kurai aktīvā Saeimas sasaukuma laikā ir lemts palikt vienā koalīcijas saitītē sietai. Spēku sadalījums koalīcijā gan var mainīties, taču šo procesu detonēs nevis Eiropas Savienības prezidentūras pilnvaru beigšanās, bet Valsts prezidenta ievēlēšana.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece neslēpj, ka viņas viedoklis par bruņojuma piegādi Ukrainai ir diametrāli pretējs Latvijas oficiālajam viedoklim. Proti, Ukrainai ieroči savas robežas kontroles realizēšanai jānosūta pēc iespējas ātrāk. Ārpolitikas eksperti uzskata, ka viedokļu atšķirība starp augstākajām valsts amatpersonām mūsu starptautiskās attiecības neietekmēs. Tomēr mūsu ārpolitikas vājās vietas priekšsēdētāja neapstrīdami ir atklājusi.

Reaģējot uz Saeimas lēmumu hipotekārā kredīta ņēmējiem, kā izvēles iespēju normatīvajā bāzē noteikt nolikto atslēgu principu, bankas paziņojušas, ka pārskatīs kreditēšanas noteikumus un kredīta ņemšana, visticamāk, kļūs dārgāka.

Koalīciju stūrējošajā Vienotībā nav vienprātības par to, vai vajag samazināt nekustamā īpašuma cenu, kuru samaksājot trešo valstu pilsoņi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju. Tomēr, ņemot vērā pielaidīgo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) attieksmi pret šo iniciatīvu un Saskaņas pozīciju, nekustamā īpašuma cenas minimālais slieksnis, visticamāk, tiks samazināts, kas radīs vēl vienu plaisu koalīcijas partiju attiecībās.

Par spīti acīmredzamajam, premjerministre Laimdota Straujuma, atskaitoties par valdības pirmajām simt darba dienām, postulē, ka viņas vadītais Ministru kabinets strādā kā vienota komanda. Politisko norišu vērotāji šo vērtējumu gan uztver kā diplomātisku manevru, nevis realitāti atspoguļojošu atzinumu.

Nedaudz vairāk kā pirms gada ārpolitikas eksperti pauda bažas, ka notikumi Ukrainā varētu "nozagt" Latvijai tās prezidentūru Eiropas Savienībā, bet šobrīd plašāku atbalstītāju loku guvis apgalvojums, ka Latvijas prezidentūra mums "nozagusi" valdību. Uz tādu secinājumu vedina Neatkarīgās aptaujāto politisko norišu pārzinātāju teiktais.

Nacionālā apvienība ir gatava samierināties ar to, ka tālāku virzību negūs tās iecere ar likumu noteikt aizliegumu Krievijas pilsoņiem iegūt termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Savukārt Zaļo un zemnieku savienība uzņēmusies aizbildniecību par Latvijas lielo pilsētu pašvaldībām un darba devējiem, tāpēc var tikt pārskatīti darījumu minimālo vērtību sliekšņi ārpus Rīgas un Jūrmalas.

Saeimas deputāts Veiko Spolītis, kas parlamentā virza jauna civiltiesiska institūta – partnerības, arī viendzimuma, ieviešanu, nav pārliecināts, ka viņa iecere gūs nepieciešamo deputātu atbalstu, taču cer, ka šajā jautājumā vismaz izdosies aizsākt kvalitatīvu diskusiju. Viņa prognozes apliecina arī Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvji.

Kamēr Latgales neoficiālā karoga separātiskā piesmiešana atkal radījusi satraukumu par Latgales iedzīvotāju lojalitāti Latvijas valstij, novada pašvaldību vadītāji neizpratnē rausta plecus un apgalvo, ka tādas personas, kas vēlētos, lai Latgale atdalītos no Latvijas vai tiktu pievienota Krievijai, novadā būs grūti atrodamas.

Šodien Saeima komisijām nodos Ārlietu ministrijas izstrādātos likumprojektus, saskaņā ar kuriem ebreju kopienai tiks atdoti pieci tai kādreiz piederējušie nekustamie īpašumi.

Oficiāli paziņojot, ka uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā viņš nedosies, Valsts prezidents Andris Bērziņš tomēr ir saglabājis iespēju doties vizītē uz kaimiņvalsti pirms vai pēc kontraversālā 9. maija – norādot, ka tas ir pareizs lēmums, Neatkarīgajai atzīst politikas eksperti.

Uzņēmēji, kas cieš no Eiropas un Krievijas ekonomisko sankciju kara un tā radītajām sekām, ir samierinājušies ar to, ka gan viņiem, gan Latvijai šajā situācijā teikšana ir maza, un cenšas pielāgoties jaunajiem tirgus noteikumiem. Tomēr no Eiropas Savienībā prezidējošās Latvijas valdības viņi sagaida lielāku aktivitāti tautsaimniecībai svarīgu jautājumu risināšanā, nevis sajūsmināšanos par eiroprezidentūras ballīti.

Ukrainas krīzes un naftas barela cenas krituma radītā Krievijas rubļa vērtības pret eiro samazināšanās Rīgā un Jūrmalā nozīmīgi iedragājusi tūristus apkalpojošo uzņēmēju ieņēmumus. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu viesnīcu, restorānu un bāru ieņēmumi samazinājušies pat četras reizes. Lai meklētu veidus, kā uzņēmējiem palīdzēt, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nākamnedēļ tiksies ar tūrisma jomas speciālistiem.