Latgalieši par noskaņojumu aicina pārliecināties klātienē

Kamēr Latgales neoficiālā karoga separātiskā piesmiešana atkal radījusi satraukumu par Latgales iedzīvotāju lojalitāti Latvijas valstij, novada pašvaldību vadītāji neizpratnē rausta plecus un apgalvo, ka tādas personas, kas vēlētos, lai Latgale atdalītos no Latvijas vai tiktu pievienota Krievijai, novadā būs grūti atrodamas.

Aizvadītajā nedēļā internetā parādījās fotogrāfija, kurā neoficiālajam zilbaltzilajam Latgales karogam datorgrafikā piestiķēts uzraksts krievu valodā – Latgales tautas republika. Runas par Latgalē it kā sastopamajiem separātiski domājošajiem Latvijas iedzīvotājiem publiskajā telpā parādās regulāri. Drošības policija 2013. gadā pat uzsāka kriminālprocesu, kas tika vērsts pret krievu valodas referenduma organizētājiem, prokrieviskajiem aktīvistiem Vladimiru Lindermanu, Ilarionu Girsu un Jevgeņiju Osipovu, un izmeklēšana šajā lietā turpinās.

Separātisma renesanse

Vēl nesen šādām lietām lielu uzmanību nepievērsa, jo valdīja pārliecība, ka runas par Latgales atdalīšanos no Latvijas izplata vērā neņemami margināļi.

Līdz ar notikumiem Ukrainā, kur, baudot Krievijas militāro atbalstu, separātisti pašpasludinājuši pāris autonomās teritorijas, nopietnāk uz līdzīgiem gadījumiem reaģē arī Latvija.

Arī šoreiz Drošības policija uzsākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kādi cilvēki radījuši un izplatījuši provokatīvo Latgales karoga attēlu. «Vēršam jūsu uzmanību, ka ideju, kas vērstas uz Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātā valsts teritoriālās vienotības principa apšaubīšanu, paušana un izplatīšana publiskajā telpā tieši atbilst Krievijas ģeopolitiskajām interesēm,» norāda policija un lūdz iedzīvotājus būt modriem un par šādiem, aizvien biežāk fiksētajiem gadījumiem informēt atbildīgās instances.

Nav pamata satraukumam

Paši latgalieši uzskata, ka satraukums un baumas par separātisko noskaņojumu novadā ir krietni pārspīlētas. Pašvaldību vadītāji nenoliedz, ka novadā ir aktuāli saimnieciskie jautājumi – kur atrast darbu, kā izdzīvot un izaudzināt bērnus, taču, arī grūtībās esot, latgalieši paliekot uzticīgi Latvijai.

«Pārrunājot šos jautājumus ar cilvēkiem, var redzēt, ka visi jūtas vienoti un piederīgi Latvijai, neraugoties uz tautību. Ja ir smagi dzīvot, tad visiem ir vienādi smagi,» saka Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele, kuras vadītajā pašvaldībā 36 procenti iedzīvotāju ir cittautieši. «Protams, nevaru apgalvot, ka visi domā vienādi, bet es neko tādu neesmu dzirdējusi,» viņa piebilst.

Arī Aglonas novadā neesot ne mazāko pazīmju par separātisku ideju nesējiem. «Mums starp latviešiem un krieviem nav nekādu problēmu. Ir pagastu pārvaldes, kur pārsvarā dzīvo krievvalodīgie, piemēram, Grāveri un Šķeltava, bet pat tur mums 18. novembra svinības ir tik skaisti noorganizētas, ka rīdziniekiem būtu vērts atbraukt paskatīties,» saka Aglonas novada domes priekšsēdētāja Helēna Steiķe.

Arī Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka aicina rīdziniekus paviesoties Latgalē, lai pārliecinātos, ka šajā novadā nospiedošais vairākums ir lojāli Latvijai. «Es, protams, nevaru apgalvot par visiem simts procentiem, bet arī pagastos, kur dzīvo pārsvarā krievvalodīgie, nav nekādu problēmu. Mēs visi mīlam Latviju, un par kaut kādu separātismu nav ne mazākās runas,» saka I. Silicka.

Pie secinājuma, ka latgaliešus vairāk satrauc tautsaimnieciski jautājumi, janvāra sākumā nonāca arī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti.

Zaimošana

Daudz aizvainojošāks par aizdomām, ka latgalieši klusībā perina plānus par atdalīšanos no Latvijas, Latvijas vēsturiskā novada iemītniekiem izrādījies pats karoga piesmiešanas akts. «Tā ir necieņas izrādīšana pret Latgales simbolu,» saka Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Kaut arī tas nav vēsturisks karogs, bet tikai pirms pieciem gadiem radīts, tas šajos gados esot iemantojis tautas mīlestību un aizvien biežāk līdz ar Latvijas sarkanbaltsarkano tiekot pacelts dažādos svētkos.

Karoga dizaina radītājs Māris Rumaks skaidro, ka grifs ar kronīti galvā karogā izvietots, jo šādu simboliku savā ģerbonī izmantojusi Inflantijas vaivadija, kas atradās tagadējās Latgales teritorijā. Savukārt balto un zilo svītru proporcijas izvēlētas tādas pašas kā Latvijas valsts karogam, kas simbolizējot to, ka Latgale ir viena no Latvijas teritorijām.