Oficiāli paziņojot, ka uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā viņš nedosies, Valsts prezidents Andris Bērziņš tomēr ir saglabājis iespēju doties vizītē uz kaimiņvalsti pirms vai pēc kontraversālā 9. maija – norādot, ka tas ir pareizs lēmums, Neatkarīgajai atzīst politikas eksperti.
A. Bērziņš pretēji Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kas kategoriski atteicās apmeklēt 9. maija svinības Maskavā jau pagājušajā gadā, ar savu lēmumu ilgi vilcinājās. Vēl pagājušajā nedēļā, kad Saeimā notika diskusijas par valsts ārpolitiku, prezidents neslēpa, ka lēmumu jau pieņēmis, taču izvēlējās neatklāt, kāds tas ir.
Otrdienas pēcpusdienā viņš paziņoja, ka uz Maskavu nebrauks, jo ņem vērā «Eiropas Savienības Ārlietu padomē notikušo diskusiju, kā arī to, ka Krievijas rīcības dēļ situācija Ukrainas austrumos pasliktinās, iet bojā un cieš nevainīgi civiliedzīvotāji. Tā vietā prezidents uzvaru pār nacismu jau tradicionāli atzīmēs Latvijā, pieminot Otrajā pasaules karā kritušos kopā ar abās frontes pusēs karojušajiem Otrā pasaules kara veterāniem.
Atbildīgs lēmums
Par to, ka lēmums nebraukt uz svinībām ir atbilstošs situācijai, pilnīgi pārliecināts ir Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds. Viņš uzskata, ka, pat aizmirstot pašcieņu, būt par dekorāciju pasākumā, kurā parādes solī maršē agresorvalsts bruņoto spēku pārstāvji, nepieļauj mūsu ārpolitikas kurss. «Mēs, protams, esam gatavi runāt ar Krieviju, bet tā ir agresorvalsts, kas pilnīgi nelikumīgi anektējusi Krimu un turpina eskalāciju Donbasā. Prezidents jau iepriekš teica, ka viņa lēmums būs atkarīgs no notikumu attīstības Ukrainā, toreiz vēl bija kaut kādas cerības,» saka eksperts.
Uzvaras dienas svinībās savulaik ir piedalījusies arī pēdējās divdesmitgades mīlētākā Latvijas prezidente Vaira Vīķe Freiberga. Ar viņu Neatkarīgajai sazināties neizdevās, taču V. VīķesFreibergas prezidentūras kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars ir pārliecināts, ka A. Bērziņš pieņēmis pareizu lēmumu. «Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, lēmums ir atbalstāms un pareizs. To arī Latvijas Reģionu apvienība tiekoties teica prezidentam jau janvāra sākumā,» saka 12. Saeimā ievēlētā politiskā spēka līderis.
Gan A. Sprūds, gan politologs Kārlis Daukšts arī atgādina, ka, nebraucot uz Maskavu 9. maijā, A. Bērziņš stiprina Baltijas valstu vienotās pozīcijas tēlu.
Liels potenciāls
K. Daukšts uzskata, ka A. Bērziņa lēmums sakņojas ne tikai viņa «iedzimtajā apdomībā un piesardzībā politiski un ārpolitiski jutīgos jautājumos», bet arī faktā, ka Latvija kopš janvāra sākuma ir Eiropas Savienības Padomē prezidējošā valsts. Vērtējot iepriekšējos A. Bērziņa paziņojumus un šo, K. Daukšts uzskata, ka prezidents atstājis durvis pusvērtas, lai saglabātu iespēju doties vizītē uz Maskavu pirms vai pēc 9. maija.
«Ieņemot atbildīgu vietu Eiropas Savienības politikā, iespēja viņam bija jāatstāj. Laika vēl ir daudz. Gan Krievijas agresija, gan pretspars tai tikai pieņemas spēkā. Martā Eiropai būs jālemj, ko darīt ar sankcijām turpmāk, un tas var ietekmēt Krievijas attieksmi. Tā var meklēt ceļus un pieejas šī jautājuma risināšanai, un, ņemot vērā, ka Krievijai ir svarīgi saglabāt kontaktu iespējas ar Eiropas Savienību, var sanākt, ka Bērziņš ir lietderīgākā figūra abām pusēm,» uzskata politologs.
Vizīte var notikt
Arī Austrumeiropas Politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis uzskata, ka paziņojums par Maskavas neapmeklēšanu 9. maijā ir pietiekami precīzi formulēts, lai A. Bērziņš saglabātu iespēju tikties ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu ārpus strīdīgo svētku gaisotnes apvītā 9. maija.
«Domāju, ka viņš nevar neņemt vērā – Latvija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts,» saka A. Lerhis, «tāpēc Latvijai jāsaglabā zināmas manevra iespējas. Pieļauju, ka ir doma, ka pirms vai pēc 9. maija prezidents varētu doties uz Maskavu.»
Opozīcijā esošās Saskaņas deputāts Sergejs Dolgopolovs, kas darbojas parlamenta Eiropas lietu komisijā, uzskata, ka A. Bērziņam uz Maskavu vajag braukt, taču arī viņš neuzstāj, ka uz turieni jādodas tieši 9. maijā. «Var braukt 8. maijā, kaut arī 9. maijs tiek atzīmēts kā Eiropas diena,» norādot, ka 9. maiju var traktēt dažādi, saka deputāts.