Juridisku finešu dēļ neveiksmi pirmajā raundā cietis deputāta Veiko Spolīša mēģinājums ieviest jaunu civiltiesisko institūtu, kas reglamentētu divu personu kopdzīvi ārpus laulības, neraugoties uz to dzimumu. Politiķis apzinās, ka Saeimas darba pieredzes trūkuma dēļ ir pārsteidzies, taču apņēmies saviem vēlētājiem solīto turpināt un tiesību normu ieviest.
Deputāta iesniegtais likumprojekts paredzēja atjaunot Civillikumā pantu, kurā noteikts, ka jebkuras divas fiziskas personas var nodibināt partnerību, kurai ir tādas pašas funkcijas kā laulībai, izņemot to, ka tajā var stāties tikai no 18 gadu vecuma, neparedzot 16 gadu izņēmumu.
V. Spolītis uzskata, ka šāda institūta ieviešana atrisinātu virkni problēmu cilvēkiem, kas izvēlējušies kopdzīvi bez laulību reģistrācijas. Piemēram, šobrīd nav iespējams apmeklēt smagu slimnieku vai ieslodzīto, ja nav juridisku pierādījumu, ka esi attiecīgās personas tuvinieks.
Šoreiz Saeimas Juridiskajai komisijai, skatot V. Spolīša priekšlikumu Civillikumā, nācās atzīt, ka deputāts, iesniedzot grozījumus uz trešo lasījumu, ir nokavējis pieņemtos termiņus. Normāli būtu, ja tik nozīmīgu priekšlikumu iesniegtu pirms pirmā vai otrā lasījuma skatīšanas.
Juridiskās komisijas deputātiem nebija pieņemams arī tas, ka priekšlikums tika iesniegts kopā ar likumprojektu, kurā tiek skatīts cits jautājums – apbūves tiesības. Vienotību pārstāvošais deputāts Andrejs Judins taujāja, vai V. Spolītis, ņemot vērā, ka saprot – priekšlikumam ir juridiski trūkumi, nevēlas to atsaukt. Taču iniciatīvas autors atteica, ka par to lems līdz likumprojekta izskatīšanai Saeimā rīt.
Atzīstot, ka pieredzes trūkuma dēļ tiešām pieļāvis šādu paviršību, V. Spolītis apliecina – līdz atkārtota priekšlikuma iesniegšanai gaidīs, kad atkal tiks atvērts Civillikums vai, atrodot Saeimā domubiedrus, rosinās likuma atvēršanu pats. Tiesa, viņš joprojām izvairās atklāt tos Saeimas deputātus, kas ir gatavi atbalstīt likumprojektu, kas cita starpā leģitimizēs viendzimuma attiecības.
Interesanti, ka V. Spolīša priekšlikums neparedzēja izmaiņas Civillikuma pantā, kas viendzimuma pāriem ļautu adoptēt bērnu. Taču pats politiķis teica, ka pilnībā izprotot sabiedrību, kurā dzīvo, un ir pārliecināts, ka diskusiju ceļā tiktu atrisināts arī šis jautājums. Piemēram, ar likumu noteikt, ka viendzimuma pāri bērnus adoptēt nedrīkst.
Cita starpā V. Spolīša iniciatīvas pretinieki piesauc arī Satversmes 110. pantu, kas paredz valsts aizsardzību tikai divu pretējā dzimuma cilvēku laulībai. Oponenti uzskata, ka, iekļaujot likumā partnerattiecību normu, tā noteikti tiktu apstrīdēta Satversmes tiesā.
Priekšlikuma autors šiem oponentiem gan iebilst, ka valsts pamatlikums nosaka arī tās iedzīvotāju vienlīdzību neatkarīgi no reliģiskajiem, politiskajiem vai citiem uzskatiem. Proti, viņa priekšlikums neattiecas uz laulību, bet gan dažādiem sabiedrībā pastāvošiem ģimenes modeļiem.