Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 10. septembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:30 Ukrainas Ārlietu ministrija norāda, ka Krievija manipulācijas nolūkos atsauc atmiņā 2022.gada martā Stambulā notikušās sarunas starp Ukrainas un Krievijas delegācijām. Kā ziņo UNIAN korespondents, Ārlietu ministrijas spīkers Georgijs Tihijs to teica brīfingā. “Krievija konsekventi un sistemātiski aktualizē Stambulas līgumu jautājumu informatīvajā telpā. Tā to dara ar manipulatīvu mērķi, lai novirzītu uzmanību no 2022.gada 24.februāra, kad Krievija kārtējo reizi uzbruka Ukrainai un sāka pilnvērtīgu cīņu. - mēroga invāzija, pārcelt fokusu uz 2022. gada martu un to visu pasniegt tādā atslēgā, ka Ukraina it kā nevēlējās mieru , 2022. gada februārī nebija vajadzības uzbrukt Ukrainai. ", uzsvēra Tihijs. Vienlaikus, runājot par tekstiem, kas parādās plašsaziņas līdzekļos, runātājs atzīmēja, ka visi zina, ka starp Ukrainu un Krieviju notiek diplomātiskais process. “Bija delegācijas, kuras meklēja kādu formulējumu... Šajā procesā parādījās likums: nekas nav saskaņots, kamēr nav saskaņots saskaņots, jo viss nebija saskaņots,” uzsvēra runātājs.
20:27 Krievija ir pievilkusi papildspēkus Harkivas apgabalā, paziņoja Trešās uzbrukuma brigādes komandiera vietnieks Maksims Žorins. Pēc viņa teiktā, Trešā uzbrukuma atbildības zonā Harkivas apgabalā ir pieaudzis ienaidnieka uzbrukuma operāciju skaits.
19:30 Krievijas armija 10. septembrī Staņislavā ievainoja divus cilvēkus un no drona uzmeta sprāgstvielas uz Hersonas un Kindeikas iedzīvotājiem.
18:35 Pekina sniedz Maskavai "ļoti būtisku" palīdzību militārās mašinērijas stiprināšanā, bet pretī Krievija nodod Ķīnai rūpīgi sargātās militārās tehnoloģijas, arī zemūdeņu un raķešu jomā, otrdien pavēstīja ASV valsts sekretāra vietnieks Kurts Kempbels.
Šādi amerikāņu diplomāts izteicās pēc tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) un NATO kolēģiem Briselē, runājot ar žurnālistu grupu.
Iepriekš ASV apgalvoja, ka Ķīna piegādā divējāda lietojuma tehnoloģijas, ko var izmantot militāri rūpnieciskajā kompleksā, bet tagad Vašingtona tieši norāda, ka Ķīna palīdz Krievijas bruņotajiem spēkiem.
"Tās nav divējāda lietojuma iekārtas," sacīja Kempbels. "Patiesībā tās sniedz tiešu ieguldījumu Krievijas militārajā mašinērijā."
"Mēs redzam centienus abu valdību augstākajos līmeņos censties gan slēpt, gan aizsargāt atsevišķus šīs satraucošās sadarbības elementus," turpināja diplomāts.
Ķīna iepriekš noliegusi, ka tā piegādā Krievijai ieročus karam Ukrainā.
Pekina uzstāj, ka tā nepiegādā ieročus nevienai no pusēm un ka tai ir "neitrāla nostāja" attiecībā uz karu.
Apmaiņā pret Pekinas palīdzību, teikts "Politico" rakstā, Maskava ir sākusi sadarboties ar Ķīnu attiecībā uz zemūdenēm, raķetēm un citām sensitīvām tehnoloģijām.
Vēsturiski Maskava bijusi piesardzīga attiecībā uz Pekinas nodrošināšanu ar jaunākajām militārajām tehnoloģijām.
"Iespējas, ko Krievija sniedz, ir atbalsts jomās, kurās iepriekš tā, atklāti sakot, nevēlējās tieši sadarboties ar Ķīnu," sacīja Kempbels. "Tas attiecas uz operācijām tādās jomās kā zemūdenes, aviācijas projektēšana, kā arī raķešu ieroču spējas."
18:00. ASV, Lielbritānija, Francija un Vācija otrdien nosodīja Irānu par ballistisko raķešu piegādēm Krievijai u noteiks sankcijas vainīgajām personām. Kā teikts Vācijas Ārlietu ministrijas paziņojumā, Londona, Parīze un Berlīne "ir gan privāti, gan publiski skaidri paudušas, ka mēs veiksim jaunus un nozīmīgus pasākumus pret Irānu, ja šādas piegādes notiks. Tagad mums ir apstiprinājums, ka Irāna ir veikusi šīs piegādes. Mēs nekavējoties veiksim pasākumus, lai atceltu divpusējos gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumus ar Irānu". Tajā īpaši minēts, ka sankcijas tiks piemērotas aviokompānijai "Iran Air", kas pagaidām veic tiešos lidojumus, piemēram, uz Londonu.
16:55. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saņēmusi Ukrainas vēstnieka Latvijā Anatolija Kucelova vēstuli, kurā viņš aicina ar likumu aizliegt Latvijas pašvaldībām sadarboties ar Krievijas un Baltkrievijas pilsētām. Ņemot vērā vēstuli, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē trešdien paredzēts spriest par iespējamiem grozījumiem Pašvaldību likumā, nosakot, ka pašvaldībai ir pienākums pārtraukt sadarbību ar ārvalsts pašvaldību, ja to pieprasa Ārlietu ministrija nolūkā īstenot vienotu valsts ārpolitiku, liecina sēdes darba kārtība.
15:55. AS "Latvenergo" fondam "Ziedot.lv" ziedojis 93 transportlīdzekļus, kas paredzēti gan Ukrainas militāro vienību apgādei un ievainoto evakuācijai, gan arī citām valsts struktūrvienībām, palīdzot Ukrainas sabiedrībai kara seku likvidēšanā, aģentūru LETA informēja "Latvenergo" pārstāvji. Ziedojumu veido bezceļu pikapi, apvidus auto, mikroautobusi, kravas furgoni un citi transportlīdzekļi, kas vairs netiek izmantoti uzņēmuma saimnieciskajā darbībā. Transportlīdzekļu kopējā vērtība ir 164 450 eiro.
15:15. Lietuvas pilsonim Ķēstutim Kvetkum, kurš Krievijas armijas rindās karo Ukrainā, tiks atņemta Lietuvas pilsonība, otrdien apstiprināja Lietuvas Migrācijas departaments.
14:37. Ungārijas valdība otrdien atzinīgi novērtēja Ungārijas enerģētikas uzņēmuma MOL panākto vienošanos, kas dos iespēju Ungārijai tranzītā caur Ukrainu saņemt Krievijas kompānijas "Lukoil" piegādāto jēlnaftu. Jūlijā Ungārija un Slovākija kritizēja Kijivu, ka tā apdraudot šo valstu enerģētisko drošību, liedzot Krievijas uzņēmumam "Lukoil" izmantot Ukrainā esošo cauruļvada "Družba" posmu. Taču MOL pirmdien paziņoja, ka, noslēdzot līgumus ar piegādātājiem un cauruļvadu operatoriem, ir panākts "ilgtspējīgs risinājums", kas nodrošina naftas transportēšanu uz abām valstīm.
13:17. Ja Krievijas agresija izdosies, tas negatīvi ietekmēs mieru un drošību visā pasaulē, tikšanās laikā ar Dienvidkorejas valsts ārlietu ministru Čo Tējulu uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Braže tikšanās laikā uzsvēra, ka Latvija un Koreja ir līdzīgi domājoši partneri drošības jomā. Viņa pateicās par Korejas nosodījumu Krievijas karam Ukrainā un aicināja turpināt sniegt atbalstu Ukrainai. Latvijas ārlietu ministres ieskatā ANO Statūtu principu ievērošana ir pamats pasaules kārtībai.
12:49. Naktī uz otrdienu Maskava piedzīvojusi masveidīgu ukraiņu lidrobotu uzlidojumu, kura dēļ Krievijas varasiestādes bijušas spiestas slēgt trīs lidostas - Domodedovas, Vnukovas un Žukovas.
48 reisu lidmašīnas bijušas spiestas nosēsties citās lidostā.
Krievu mediji ziņo, ka uzlidojumā cietušas divas daudzstāvu ēkas Ramenskā, kas atrodas aptuveni 40 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Maskavas.
11:35. Latvija Ukrainai bez atlīdzības nodos vairāk nekā 800 datorus, pāris simtus monitoru, kā arī specializēto apģērbu, tālskašus, binokļus un citas iekārtas.
11:22. Krievijas karaflote sākusi stratēģiskās mācības "Okean-2024", atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministriju, ziņo aģentūra "Interfax". Manevri notiks Klusajā un Ziemeļu Ledus okeānā, Vidusjūrā, Kaspijas un Baltijas jūrā.
Tajos piedalīsies vairāk nekā 90 000 militārpersonu, vairāk nekā 400 karakuģu, zemūdeņu un palīgkuģu, vairāk nekā 120 lidmašīnas un helikopteri, kā arī aptuveni 7000 bruņutehnikas, kā arī cita veida kara un specializētās tehnikas vienību.
10:25. Naktī uz otrdienu krievi uz Ukrainu raidījuši divas raķetes un 46 uzbrukuma lidrobotus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukraiņu zenītartilēristiem 38 lidrobotus "Shahed" izdevies notriekt, trīs nokrituši paši, divi ielidojuši okupētajā Luhanskas apgabalā, bet viens atgriezies Krievijā.
09:17. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 627 790 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1380 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8640 tankus, 16 925 bruņutransportierus, 17 880 lielgabalus un mīnmetējus, 1180 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 942 zenītartilērijas iekārtas, 368 lidmašīnas, 328 helikopterus, 14 933 bezpilota lidaparātus, 2591 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 24 330 automobiļus un autocisternas, kā arī 3053 specializētās tehnikas vienības.
08:27. Latvijas valdība šodien lems par vairāk nekā 800 datoru, pāris simtu monitoru, kā arī specializētā apģērba, binokļu un citu iekārtu nodošanu bez atlīdzības Krievijas sāktā kara plosītajai Ukrainai, liecina lēmumu projekti, kas iekļauti šodien gaidāmās Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.
Iekšējās drošības birojs radis iespēju Ukrainai nodot 13 "5.11 Tactical" virsjakas un 12 saišu zābakus, 20 flīsa jakas, vienu bezpilota gaisa kuģi ar somu un bateriju, trīs tālskašus, no tiem vienu ar foto režīma funkciju. Tāpat plānots nodot divus binokļus un vienu metāla detektoru. Savukārt, atsaucoties uz palīdzības lūgumu no Ukrainas valdības institūcijām par nepieciešamo biroja un datortehnikas nodrošinājumu, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs radis iespēja tām nodot 845 datorus, tostarp arī portatīvos, 269 monitorus un četrus procesorus.
07:08. Krievijas pretgaisa aizsardzības spēki naktī uz otrdienu notriekuši vairāk nekā 70 Ukrainas dronu, tai skaitā 12 pie Maskavas, paziņoja vietējās varas iestādes un mediji.
Brjanskas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu, "ir pārtverti un iznīcināti 59 ienaidnieka bezpilota lidaparāti," lietotnē "Telegram" paziņoja apgabala gubernators Aleksandrs Bogomazs.
00:10 Cīņa par Pokrovsku (Doņeckas apgabals), kas sāksies, tiklīdz Krievijas karaspēks sasniegs pilsētas nomali, varētu kļūt izšķiroša attiecībā uz krievu spēju virzīties tālāk. To radio NV ēterā sacīja Krievijas un Ukrainas kara veterāns, bijušais bataljona Aidar rotas komandieris Jevgeņijs Dikijs. Eksperts atzīmēja, ka nesaprot, ko nozīmē oficiālie ziņojumi, lietojot vārdu "stabilizācija" Pokrovska virzienā. Pēc viņa teiktā, izskatās, ka ienaidnieks virzās uz priekšu, un tas viņu nepārsteidz, jo kaujas Pokrovska virzienā galvenokārt notiek nevis apdzīvotās vietās, bet gan atklātās vietās (izņemot Selidovu un vairākus ciematus).