Putnis izkonkurējis profesionāli

Ap Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja izraudzīšanās procesu ir apvīts biezs noslēpumainības plīvurs, taču, ņemot vērā informāciju, ka bijušajam Sabiedrība par atklātību Delna vadītājam Robertam Putnim konkursā zaudējis ilggadējais žurnālists un bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis, rodas jautājums – kādu motīvu vadīta, Nacionālā apvienība ķērusies pie reformām medijos, šajā procesā ignorējot nozares profesionāļu viedokli.

Nacionālās apvienības saimniecībā esošā Tieslietu ministrija gada sākumā bija spiesta apturēt izstrādātos grozījumus likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, jo to izstrādāšanā netika piesaistīti nozares speciālisti. Saskaņā ar ministrijas ieceri likumprojekts paredzēja plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanā par kriminālprocesiem, kas izraisīja pelnītu nozares pārstāvju sašutumu.

Brāķu sērija

Savukārt pagājušajā nedēļā arī Nacionālās apvienības pārraudzībā esošā Kultūras ministrija starp oficiāli neatklātiem pretendentiem par Mediju politikas nodaļas vadītāju izraudzījās R. Putni. Arī šis lēmums izraisīja nozares profesionāļu neizpratni, jo bijušais Delnas vadītājs nevienam līdz šim nebija radījis priekšstatu, ka viņš padziļināti interesējas par mediju politiku vai to ikdienas problēmām.

Šāda ar mediju nākotni saistīta notikumu secība pat radījusi versiju, ka Nacionālajai apvienībai ir kādi īpaši iebildumi pret bijušo Latvijas Radio vadītāju, un bažas, ka turpmāk normatīvo bāzi specifiskām nozarēm veidos cilvēki, kas ar šo nozari nav saistīti. Oficiāli ne Kultūras ministrija, ne J. Siksnis neapstiprina, ka pēdējais konkursā piedalījies. Bijušais sabiedriskā medija vadītājs skaidro, ka pēc amata zaudēšanas Latvijas Radio un ap šo faktu izvērstās polemikas negrib izraisīt jaunu, asu diskusiju. Tomēr neoficiāli iegūta informācija atstāj maz šaubu, ka J. Siksni konkursa komisija patiešām izbrāķējusi.

Lēmums nav politisks

Nacionālās apvienības deputāts, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis aicina atdalīt Nacionālo apvienību no nodaļas vadītāja izraudzīšanās procedūras. «Šo lēmumu nav pieņēmusi Nacionālā apvienība, bet konkursa komisija un rezultātā ministre. Apvienība nav bijusi iesaistīta lēmuma pieņemšanā, un nav noslēpums, ka apvienībā ir diezgan daudz cilvēku, kas ir neapmierināti ar šo lēmumu,» saka E. Cilinskis.

Izvairīgāks ir apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kurš aicina abstrahēties no konkursā uzvarējušā personības un koncentrēties uz nodaļas darbu, par kuru kultūras ministre solījusi atskaitīties Nacionālās apvienības valdei un frakcijai. Jau tagad ministre esot informējusi, ka pirmie nodaļai paveicamie uzdevumi ir skaidri noteikti. Kultūras ministrijas pārstāvji gan nespēja izpildīt lūgumu un ar šiem skaidri noteiktajiem uzdevumiem iepazīstināt Neatkarīgo.

Bīstama tendence

Tomēr Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētāja Jura Paidera bažas par nepārdomātas mediju politikas veidošanu politiķu teiktais nespēj izkliedēt.

«Izraisa izbrīnu, ka šā politiskā spēka vadītās ministrijas medijus skarošās izmaiņas normatīvajos aktos uztic cilvēkiem, kas ar šo nozari galīgi nav saistīti. Vai tiešām pēc analoģijas varam sagaidīt, ka tiesu vai Ģenerālprokuratūras darbu skarošos normatīvos dokumentus izstrādās cilvēki, kas par to lasījuši tikai tviterī vai Facebook,» prāto savienības vadītājs.

Viņš gan nenoniecina R. Putņa kandidatūru un pauž cerību, ka, uzsākot darbu, viņš pārsteigs nozari ar padziļinātām zināšanām un augstu profesionalitāti.

Tik optimistiska nav Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka, jo R. Putnis nav ieradies uz darba grupas sēdi, kas strādā pie sabiedriskā pasūtījuma izveidošanas. Viņa uzskata, ka līdz ar to grupas darbs var būt veltīgs, jo jaunais priekšnieks var atnākt un visu izdarīto atzīt par nederīgu, bet pats fakts, ka R. Putnis uz šo sēdi nav ieradies, liecina par viņa ieinteresētību mediju politikas procesos.

Tomēr, jautāta, vai J. Siksnis būtu labāka izvēle par R. Putni, viņa nevēlējās būt kategoriski, vien norādīja, ka bijušā Latvijas Radio vadītāja darbība Mediju politikas nodaļā būtu vērtīga.