Bankas izdara spiedienu uz likumdevēju

 
©scanpix

Reaģējot uz Saeimas lēmumu hipotekārā kredīta ņēmējiem, kā izvēles iespēju normatīvajā bāzē noteikt nolikto atslēgu principu, bankas paziņojušas, ka pārskatīs kreditēšanas noteikumus un kredīta ņemšana, visticamāk, kļūs dārgāka.

Tikmēr Konkurences padome jau sākusi pārbaudīt, vai bankas nav noslēgušas nelikumīgu vienošanos, bet ekonomisti pauž neizpratni, kāpēc apstākļos, kad Eiropas Centrālā banka realizē pasākumus, kas kreditēšanu padara aizvien lētāku, Latvijas bankas vēlas to padarīt nepieejamāku.

Saskaņā ar Saeimas atbalstīto likumprojekta pirmo lasījumu hipotekārā kredīta ņēmējam būs iespēja izvēlēties – par mājokļa iegādi maksāt lielāku pirmo iemaksu, bet iegūt tiesības, atdodot kredītiestādei īpašumu, atbrīvoties no tālākām saistībām vai aizdevumā saņemt lielāku daļu no iekārotā īpašuma vērtības, bet gadījumā, ja rodas problēmas ar kredīta atmaksu, parādnieks, ne tikai šķirsies no īpašuma, bet turpinās maksāt arī bankas noteikto parādu.

Jāpiebilst, ka pašreiz nolikto atslēgu princips ir iekļauts Maksātnespējas likumā, taču šie grozījumi banku lobija dēļ nav stājušies spēkā un deputāti cenšas piemeklēt visus apmierinošu normatīvo risinājumu. Tādēļ nolikto atslēgu principu šobrīd cenšas iekļaut Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Gan koalīcijā, gan opozīcijā šī iespēja tiek vērtēta neviennozīmīgi, un paredzams, ka šajā ceturtdienā, kad likumprojektu skatīs galīgajā lasījumā, par galīgo risinājumu tiks izcīnītas skaļas verbālās kaujas.

Piemēram, Nacionālās apvienības parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins bija bažīgs, vai grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā «nav fikcija kā tāda». Proti, viņš pieļāva – ja būs iespēja izvēlēties, komercbankas noteiks «tik milzīgi atšķirīgus pirmās iemaksas procentus, ka nevienam vairs nevajadzēs šo nolikto atslēgu principu». Viņš aicināja Saeimas komisiju diskutēt par šo jautājumu.

Savukārt Saskaņas deputāts Igors Pimenovs aicina šā principa izslēgšanu no Maksātnespējas likuma, jo «noliktās atslēgas ir drošības vārsts, kas neļaus nekustamo īpašumu cenām pārsniegt reālo cenu, jo piespiedīs bankas ar lielāku atbildību izsniegt kredītus».

«Bankas noteikti pirmajā dienā sēdīsies savās valdēs, lai pārskatītu finansēšanas noteikumus,» par banku reakciju uz nolikto atslēgu principa ieviešu nešaubās Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

Viņš pauda pārliecību, ka pēc grozījumu pieņemšanas Saeimā nosacījumi par pirmo iemaksu hipotekārajam kredītam atgriezīsies 2013. un 2014. gada pirmās puses līmenī, kad pirmā iemaksa mājokļu kredītiem bija starp 15 un 20%. Tā gan ir pamata vadlīnija, un, protams, katrā konkrētā gadījumā tiek vērtēti katra klienta apstākļi, papildināja asociācijas vadītājs.

Šādai nostājai nepiekrīt ekonomikas doktore Ilona Lejniece, kas norāda, ka Eiropas Centrālā banka ir būtiski samazinājusi procentu likmes, kas bankām finanses padarījušas krietni lētākas. Viņasprāt, tas ir neapgāžams arguments, lai Latvijas bankas vismaz nemainītu pašreizējo hipotekārās kreditēšanas politiku, jo vairāk tādēļ, ka starpbanku aizdevumos aizdevējs pat piemaksā debitoram.

«Zemākas likmes starpbanku tirgū nozīmē arī zemākus ikmēneša maksājumus esošajiem kredītņēmējiem. Ņemot vērā Latvijas komercbanku izrādīto interesi par ilgtermiņa refinansēšanas operācijām, kur Latvijas komercbankām ir iespēja aizņemties centrālajā bankā uz četriem gadiem par 0,15% līdz pat 560 miljoniem eiro, paredzama tieša ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Minētās darbības veicinās jaunu kredītu izsniegšanas iespējas ar izdevīgākiem nosacījumiem,» skaidrojot, kādēļ bankām nav pamata mainīt pašreizējo kreditēšanas kārtību, saka ekonomiste.