Šodien Saeima komisijām nodos Ārlietu ministrijas izstrādātos likumprojektus, saskaņā ar kuriem ebreju kopienai tiks atdoti pieci tai kādreiz piederējušie nekustamie īpašumi.
Neviens aptaujātais nekustamā īpašuma eksperts neņemas nosaukt kaut vai aptuvenu šo īpašumu vērtību, taču to kadastrālo vērtību summa pārsniedz pusotru miljonu eiro.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš, kura vadībā šie likumprojekti tiks skatīti parlamentā, pastāstīja, ka šodien Saeima lems par likumprojektu nodošanu komisijām.
Restitūcijai paredzētie īpašumi ir tie paši, par kuriem jau runāja pirms likumprojektu iesniegšanas parlamentā. Proti, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei paredzēts atdot trīs ēkas Rīgā – Abrenes ielā, kur ir bijusī ebreju skola un kas patlaban stāv tukša, ēku Ernesta BirzniekaUpīša ielā, kur ir bijusī ebreju reliģiskā skola un kas tagad ir reģistrēta uz Izglītības un zinātnes ministrijas vārda, un ēku Ludzas ielā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība. Līdz ar šiem īpašumiem ebrejiem tiks atdota arī ēka Kļavu ielā 13 Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī bijušās sinagogas ēku Lielajā ielā 31 Kandavā.
Saskaņā ar kadastra informācijas sistēmā pieejamajiem datiem augstākā kadastra vērtība ir namam Ernesta BirzniekaUpīša ielā – 714,7 tūkstoši eiro. Arī otra dārgākā ēka atrodas Rīgā, Abrenes ielā – 487,5 tūkstoši eiro, bet trešā dārgākā ar kadastra vērtību 185,9 tūkstoši eiro atrodas Jūrmalā.
Jau ierasts, ka nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības parasti ir krietni zemākas par īpašuma tirgus vērtību, taču Neatkarīgās mēģinājumi noskaidrot, kāda varētu būt šo īpašumu cena brīvajā tirgū, cieta neveiksmi. Nekustamā īpašuma speciālisti klāstīja, ka ir pārāk daudz nezināmo. «Ņemot vērā, ka tās ir nedzīvojamā tipa mājas, tur ir tik daudz nianšu... Kādā stāvoklī tās ir, kādi tām ir apgrūtinājumi, kāds ir to tehniskais stāvoklis. Tas ir pārāk sarežģīti,» saka nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Viņam piebalso arī nekustamo īpašumu kompānijas Balsts sertificētais nekustamo īpašumu vērtētājs Edvīns Darbinieks.
M. Laukalējs arī norāda, ka nekustamais īpašums Kandavā varētu maksāt mazāk nekā tā noteiktā kadastrālā vērtība – 12,9 tūkstoši eiro. Taču pārējiem īpašumiem, viņaprāt, nevajadzētu būt zemākai tirgus vērtībai par noteikto kadastrālo.
Pilnīgi neskaidrs joprojām ir arī jautājums, cik lielas kompensācijas valstij būs jāmaksā līdzšinējiem īpašumu izmantotājiem un īpašniekiem. Piemēram, valdībai būs jālemj par kompensācijas izmaksu valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi, kura ieguldījusi līdzekļus, remontējot namu Abrenes ielā, un cerēja tos atgūt, īpašumu pārdodot.
Kompensācija pienāksies arī Rīgas 3. arodskolai, jo tai līdz ar E. BirzniekaUpīša ielas nama atdošanu ebrejiem tiks liegts gūt ienākumus no nama iznomāšanas. Arī atdodot Jūrmalā esošo namu, valdībai nāksies piemeklēt līdzvērtīgu īpašumu, kuru atdot Jūrmalas pašvaldībai atņemtā vietā.
Šobrīd ir skaidrs, ka pirmo šķērsli likumprojekti pārvarēs – deputāti balsojumā atbalstīs to nodošanu izskatīšanai komisijās, kaut arī ne visi ir sajūsmā par ieceri. Par to, ka Vienotība balsos par šiem likumprojektiem, visā to skatīšanas laikā ir skaidrs, galu galā tā ir Vienotības pārziņā esošās Ārlietu ministrijas iniciatīva. To apliecina arī partijas preses sekretāre Laila Timrota.
Arī Nacionālā apvienība atbalstīs likumprojektu nodošanu komisijām, kaut arī līdz šim bijusi vienīgā, kas skaļi iebilst pret restitūcijas ieceri. Apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš stāsta, ka frakcijā nav vienota viedokļa par to, vai restitūcija ir atbalstāma, un sīvākās cīņas par restitūcijas noteikumiem notiks tieši Saeimas komisijās. Iespējams, apvienības deputāti centīsies panākt, lai atdodamajiem īpašumiem piemēro apgrūtinājumu – aizliegumu tos pārdot trešajām personām.
Arī Saskaņa atbalsta restitūciju un likumprojektu virzību nebremzēs. «Atbalstot īpašumu nodošanu ebreju kopienai, atzīstam, ka Latvija ir bijusi holokausta dalībniece. Mūsu frakcija atbalsta taisnīgu holokausta seku labošanu,» norāda deputāts Ņikita Ņikiforovs. Tomēr frakcija saglabājot skepsi par veidu, formu, kādā jautājums par ebreju īpašumu restitūciju tiek virzīts, tāpēc uzstās uz diskusijām.
Savukārt No sirds Latvijai frakcija šodienas balsojumā atturēsies, pastāstīja partijas līdere Inguna Sudraba. Detalizētu un juridiski pamatotu skaidrojumu šai pozīcijai šodien no Saeimas tribīnes sniegšot Gunārs Kūtris.
***
Vai ebreju kopienas īpašumi jāatdod?
Knuts SKUJENIEKS, dzejnieks:
– Tādi ebreju kopienas īpašumi kā bijušās slimnīcas, skolas, sinagogas un citas publiskās iestādes noteikti jāatdod. Principā atbalstu to. Tas tomēr ir mūsu valsts goda un cieņas jautājums, kā arī saprātīgas politikas žests. Jautājums – kāpēc tas vēl līdz šim nav ticis izdarīts?! Kāpēc tā tiek vilkts garumā? Nav taču runas par kaut kādiem privātiem darījumiem, kurus tad vajadzētu uzmanīgāk izvērtēt.
Ābrams KLECKINS, profesors:
– Tā ir skumja un ieilgusi lieta, kas vairāk skar Latvijas valsti, mazāk ebreju kopienu. Esmu pat tautiešiem teicis: ja reiz nedod ar labu, nav ko cīnīties! Patiesībā runa ir par ko šausmīgu: kā šie īpašumi nonāca valsts īpašumā? No Hitlera asiņainā režīma, kas ebrejiem atņēma visu. Un tāda politika tiek turpināta?! Tas ir pretīgi, – to saku vairāk kā Latvijas pilsonis, nevis ebrejs. Kā var strīdēties – atdot vai neatdot! Cienu latviešu tautu, kas spēja izdzīvot un izveidot savu valsti. Valsts, kas sevi ciena, nekad tā nerīkosies.
Arnis KAKTIŅŠ, sociologs:
– Neesmu šajā jautājumā iedziļinājies, tikai esmu piefiksējis, ka sabiedrībā par to iepriekš ir izteikti atšķirīgi viedokļi. Aktualitātes ziņā tas gan nav pašā virsotnē, un arī manis vadītā aģentūra nav veikusi aptauju par šo tēmu. Pieņemu, ka arī šobrīd viennozīmīgas atbildes nebūtu, kādu varētu saņemt uz jautājumu: vai veselības aprūpei vajag papildu finansējumu. Tomēr domāju, ka šis brīdis, kad vēlēšanas ir aiz muguras, ir atbilstošs, lai Saeima izlemtu šo jautājumu.