Zemākas biļešu cenas apsolītas
Izmantojot Rīgas pašvaldības koalīcijas ievainojamību sabiedriskā transporta augsto biļešu cenu kontekstā, Saeimas koalīcija, viešot galvaspilsētas iedzīvotājos cerību, ka cenas tiks samazinātas, nolēmusi to kontroli uzticēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Tā gan nesola, ka patiešām spēs panākt sabiedrības sašutumu izraisījušo cenu samazināšanu.
Likumprojektu, kas paredz pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) sabiedriskā transporta braukšanas tarifu noteikšanu uzticēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), iesniedza Vienotības deputāti, kas līdz šim asi kritizējuši kraso biļešu cenu paaugstināšanu 1. februārī.
Likumprojekta autori ir pārliecināti, ka, iesaistot sabiedriskā transporta biļešu cenu noteikšanā regulatoru, tiks panākts, ka tas pārvadātāju spiedīs samērot biļešu cenas ar ekonomikas stāvokli valstī. Un tas noteikti novedīs pie tarifu samazināšanas.
«Tas dos to, ka tarifi tiks veidoti pēc ekonomiskajiem principiem, tātad izmaksām būs jābūt ekonomiski pamatotām. Tāpat regulators regulāri spiedīs Rīgas sabiedriskā transporta organizētājus skatīties, kur var samazināt izmaksas, kur var ietaupīt. Tātad rezultātā tarifi samazināsies,» ir pārliecināts Vienotību pārstāvošais Vilnis Ķirsis.
SPRK gan brīdina, ka tas ir pārlieku optimistisks skatījums. Pat ja likumprojekts patiešām izturēs vētīšanu Saeimas zālēs, regulators nespēšot garantēt, ka samazināsies gala maksa par braukšanu galvaspilsētas sabiedriskajā transportā, skaidro SPRK padomes loceklis Rolands Irklis.
Regulators, izvērtējot tarifu aprēķināšanu, iespējams, varētu panākt izmaksu samazinājumu. Taču, ņemot vērā, ka Rīgas sabiedriskais transports saņem ievērojamu pašvaldības dotāciju, tad uz gala cenu SPRK nebūtu lielas ietekmes. Proti, SPRK nespēj garantēt, ka pašvaldība piešķirtu dotāciju esošajā apmērā, kas ļautu samazināt tarifus atbilstoši izmaksu samazinājumam.
Brīdinot par potenciālajiem riskiem un pārmetot koalīcijai populismu, šo likumprojektu kategoriski neatbalsta Saskaņa.
«Es kā cilvēks, kas desmit gadus ir nodarbojies ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, [..] atļaušos drosmīgi apgalvot, ka es kaut ko tomēr saprotu no regulēšanas. Taču kādā veidā būs iespējams īstenot šīs te likumprojektā ietvertās normas, ko jūs tagad piedāvājat? Vēl jo vairāk... sasniegt to, ko jūs tikko sasolījāt sabiedrībai. Man tiešām nav skaidrs,» no Saeimas tribīnes V. Ķirsi uzrunāja bijušais regulatora valdes loceklis, Saskaņas deputāts Ivars Zariņš.
Par grozījumiem, nododot tos skatīšanai komisijās, balsoja visi klātesošie Vienotības un Nacionālās apvienības deputāti, kā arī daži Latvijas Reģionu apvienības, No sirds Latvijai un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) tautas priekšstāvji.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis iepriekš teica, ka frakcija šajā procesā nepiedalīsies, jo nevēlas būt iesaistīta tāda lēmuma pieņemšanā, kura rezultāts, no vienas puses, ir neparedzams, bet, no otras puses – var izraisīt tarifu paaugstināšanos. Tāpēc frakcijas deputāti varēja balsot saskaņā ar personīgo, nevis frakcijas kolektīvo viedokli par šo jautājumu.
Rezultātā lielākā ZZS frakcijas deputātu daļa šo likumprojektu neatbalstīja. Saeimas kuluāros gan runā, ka šāds lēmums saistāms ar to, ka, demonstrējot Saskaņai tīkamu attieksmi, zaļzemnieki varētu iemantot šīs frakcijas atbalstu netālajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Oficiālās sarunās šī versija, protams, tiek dēvēta par absurdu.