Putņa izvēle mulsina mediju profesionāļus
Izdzirdot, ka par Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju izraudzīts bijušais Sabiedrības par atklātību Delna vadītājs Roberts Putnis, mediju profesionāļi izbrīnīti rausta plecus un cer, ka viņa vadītā iestāde nozarei vismaz nenodarīs nekā ļauna.
«Nezinu, vai viņam būtu kāda pieredze, nekur nav ne dzirdēts, ne lasīts, ka ar to nodarbojies. Nav zināms, kādas viņam zināšanas, pieredze, nostāja. No otras puses, tas labi – var būt tā, ka iestāde strādās, ražos papīrus un esošo kārtību nesabojās vēl vairāk,» saka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas studiju katedras profesors Sergejs Kruks.
Jaunizveidotās nodaļas darbu apgrūtināšot arī fakts, ka joprojām nav skaidrs, ko īsti nodaļa darīs, kādi ir tās uzdevumi. Ja līdz Ukrainas konfliktam tika uzskatīts, ka šādai struktūrai būtu jāsakārto ar žurnālistu nodarbinātību saistītie normatīvie akti, tad tagad mediju politika vairāk tiek saistīta ar kontrpropagandas tematiku.
Uz to, ka R. Putnis līdz šim nav izrādījis interesi par mediju darbību, norāda arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka.
«Neko vairāk par to, ka viņš strādājis Delnā, nezinu. Man mediju lietās ar viņu nav bijusi nekāda saskarsme – ne universitātēs, ne konferencēs. Neesmu arī dzirdējusi, ka viņš būtu iesaistījies jautājumos par mediju politiku,» neizpratnē par Kultūras ministrijas izvēli ir G. Līdaka, kas medijos strādā nu jau 30 gadu. «Katrā gadījumā tas izskatās mistiski, vai tiešām pārējie kandidāti bija tik slikti, ka nebija citas iespējas?» retoriski jautā eksperte.
Pēc Kultūras ministrijas sniegtās informācijas, pretendentiem uz Mediju politikas nodaļas vadītāja amatu bija jāatbilst četriem kritērijiem: svešvalodu zināšanas, zināšanas par mediju politiku, komunikācijas un sadarbības prasmes, kā arī darba organizēšanas un vadības prasmes.
Ņemot vērā, ka R. Putnis studējis Vācijā un vēlāk tur vadījis Parex bankas klientu apkalpošanas nodaļu, par svešvalodu prasmēm šaubīties nevajadzētu. Pievienojot pieredzi, vadot Delnu, nav pamata apšaubīt arī komunikācijas, darba organizēšanas, vadības un sadarbības prasmes. Grūtāk izskaidrot, kādā veidā un kur viņš guvis padziļinātu izpratni par mediju politiku.
Ministrijas atbildīgā komisija, kas Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieka starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Ulda Lielpētera vadībā jaunajam amatam izraudzījās R. Putni, gan uzskata, ka viņš apliecinājis atbilstošu kompetenci visos izvirzītajos kritērijos.
Komisijas viedokli gan neatbalstīja pieaicinātā eksperte – RSU Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne. Ekspertei detalizēti paust savu viedokli par konkursa rezultātiem traucē tas, ka viņa bija pieaicinātais eksperts, taču to var lasīt starp rindām. «Mans skatījums netika ņemts vērā, balsoja komisijas locekļi, es biju eksperte, lai pārbaudītu kandidāta zināšanas par medijiem,» saka A. Rožukalne.
Latvijas Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders aģentūrai LETA teicis, ka Putni var vien apsveikt, taču neko plašāk viņš komentēt nevar, jo neesot skaidra Mediju politikas nodaļas būtība. J. Paiders norādīja, ka šīs struktūrvienības darbība pagaidām ir mīkla, jo neviens tā arī nav skaidrojis un īsti definējis, tieši ar ko Mediju politikas nodaļa grasās nodarboties.
Izvairīga ir Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Māra Miķelsone, kas norāda, ka viņai nav skaidrs, kā Kultūras ministrija nonākusi līdz šādam lēmumam, taču cer uz R. Putņa godaprātu.
R. Putnis bijis Delnas valdes priekšsēdētājs no 2004. gada līdz 2007. gadam. 2008. gadā viņš kļuvis par Parex bankas klientu apkalpošanas centra vadītāju Minhenē.
R. Putnis izglītību ieguvis Latvijas Universitātē no 1994. līdz 1997. gadam, studējot politikas zinātni un starptautiskās attiecības. Pēc tam viņš studējis Ķelnes universitātes tiesību zinātņu maģistra studiju programmā.
