Pretēji dažādu amatpersonu paustajam viedoklim, ka plānotais likumprojekts, kas regulēs ebreju īpašumu restitūciju, ir kā pateicība ASV vadītajai NATO aliansei par klātbūtnes pastiprināšanu Latvijā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs to kategoriski noliedz.
Par spīti Ukrainas konflikta ēnā dzimušajām aizdomām, ka arī Latgalē dzirdīgas ausis atradušas separātiskas idejas, Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijas deputāti izbraukuma sēdē pārliecinājušies, ka tās neatbilst patiesībai. Daudz svarīgāki šajā reģionā dzīvojošajiem esot tautsaimniecību skaroši jautājumi. Šo deputātu kolēģi gan uzskata, ka komisijas pārstāvji varot būt maldināti.
Pēc terora akta Charlie Hebdo redakcijā Parīzē arī Latvijā aktuāls kļuvis iekšējās drošības jautājums. Par šiem jautājumiem labi informēti cilvēki uzskata, ka nopietnam satraukumam par islāma radikāļiem vai par pašu terorismu mums nav pamata. Lielāka uzmanība jāpievērš uz pasaules karstajiem punktiem aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Pirms Zolitūdes traģēdijas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos veiktie grozījumi nav veicinājuši nelaimes notikšanu, ir pārliecināts Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs. Tikmēr ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sola, ka jau tuvākajās dienās pēc traģēdijas ierosinātās krimināllietas ietvaros tiks nosauktas pirmās aizdomās turamās personas.
Par spīti prognozēm, ka naktī uz svētdienu Latviju sasniegušais ciklons Fēlikss izraisīs kopš 2005. gada spēcīgāko vētru, stihija savu postošo spēku bija iztērējusi pa ceļam un nopietnus kaitējumus tā arī neradīja.
Parīzes traģēdijas ēnā, ar pusmastā nolaistiem Eiropas Savienības dalībvalstu karogiem ceturtdien oficiāli sākās Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Rīgā ieradušās augstās Eiropas Komisijas amatpersonas, paužot uzticību Latvijas spējām, iedrošina, ka Latvija savā pirmajā prezidentūrā spēs palīdzēt gan Ukrainas krīzes risināšanā, gan iekšējās drošības stiprināšanā.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēlmi stiprināt politiskās partijas Latvijas Reģionu apvienība (LRA) atzīst par labu esam, taču apšauba, ka viņa piedāvātie grozījumi normatīvajos aktos spēs atrisināt identificētās problēmas. Lai paustu savas bažas un apsvērumus, partijas pārstāvji trešdien tikās ar prezidentu. Eksperti gan lēš, ka šī kritika sliecas populisma virzienā.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies 8. jūlijā, tādēļ jau kopš aizvadītā gada nogales aktuāls ir jautājums, vai viņš kandidēs uz otru termiņu. Pats prezidents un politiskās partijas par šo jautājumu pagaidām klusē, bet eksperti lēš, ka viņa izredzes saglabāt augsto amatu pozitīvi ietekmē sabiedrībā valdošais uzskats, ka «politika, tas ir slikti».
Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas nozīmi valsts politikā noliegt nav iespējams, taču partijai vēl ilgi būs jācīnās, lai atgūtu iepriekšējo vēlētāju atbalstu, kurš cietis, iemānot neievēlēto vadoni Saeimā.
Koalīcijas partijas tuvredzīgi grauj Latvijas nākotni, iesaistoties ķīviņos ar Krieviju, bet tas neliedz partijai attīstīties un, pieņemot izšķirīgus lēmumus, sasniegt «jaunu līmeni», kas nākamajās Saeimas vēlēšanās, cerams, beidzot nesīs organizācijai kvalitatīvu uzvaru. Šāda noskaņa caurstrāvoja partijas Saskaņa kongresu.
Paziņojot, ka ar Krievijas vēstnieku nekādā gadījumā netiksies, jo viņai nav ko pārrunāt ar agresorvalsts pārstāvi, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ārlietu speciālistos raisījusi neizpratni un pat sašutumu. Savukārt viņas pārstāvētās Nacionālās apvienības līderi uzskata, ka nekā nosodāma šādā rīcībā nav.
Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Arturs Kaimiņš, visticamāk, būs pirmais šī Saeimas sasaukuma deputāts, kuru Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sodīs par deputāta uzvedībai necienīgu rīcību, jo viņš, alkohola reibumā būdams, skandalēja kādā Vecrīgas naktsklubā.
Nemazinot uzsākto tempu, šī Saeima var iekļūt vēstures annālēs kā sasaukums, kurā rekordskaits deputātu ir nogrēkojušies pret likumu, nonākuši konfliktā ar Saeimas deputāta ētikas kodeksu vai citādi rosinājuši aizdomas par savu darbību. Pēdējais sabiedrības uzmanības prožektoru gaismā šajā kontekstā nonācis Latvijas Reģionu apvienības deputāts Arturs Kaimiņš, kurš nedēļas nogalē pēc konflikta naktsklubā, roku dzelžos saslēgts, tika izolēts no sabiedrības.
Brīdinājumi par Krievijas agresiju, organizācijas loma patieso vērtību sardzē un vēlme iekarot vēlētāju uzticību arī tradicionāli kreisi orientētajā Latgalē bija trīs galvenās tēmas, kas caurvija Nacionālās apvienības Visu Latvijai! Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) kongresu, kurā par partijas līdzpriekšsēdētājiem atkārtoti ievēlēja Gaidi Bērziņu un Raivi Dzintaru.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdis Kārlis Šadurskis sola, ka Saeimas deputāti nākamā gada budžetu vērtēs pēc labākās sirdsapziņas, nevis formāli, tikai ķeksīša pēc. Šādam solījumam lāga negrib ticēt koalīcijas partiju pārstāvji.
Aizvadītajā sestdienā apmēram trešdaļas politiskās partijas Vienotība biedru cerības nepiepildījās. Neraugoties uz netipiski aso partijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas darba stila publisku kritizēšanu, partijas kongress viņai atkal uzticēja organizācijas vadības stūri.
Krievija uz NATO plāniem turpināt palielināt alianses militāro klātbūtni Baltijas reģionā reaģējusi prognozējami – tā vaino NATO neloģiskā situācijas saasināšanā un draud, ka tiks īstenoti atbildes pasākumi. Ārpolitikas eksperti lēš, ka neko ārpus līdz šim pieredzētā rāmjiem lielais kaimiņš darīt tomēr neuzdrošināsies.
Vēl septembrī apbrīnojamā vienprātībā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā, kas cita starpā paredzēja arī tā dēvēto nolikto atslēgu principu un kuriem vajadzēja stāties spēkā jau 1. janvārī, iestrēguši varas gaiteņos. Ja paveiksies, tagad tie spēkā stāsies nākamā gada 1. martā. Tā otrdien lēmusi valdība. Ieinteresētās puses sola, ka šo principu neļaus banku lobijam izņemt no likuma.
Lai sabiedrība nevarētu pārmest, ka iekšēju nesaskaņu dēļ Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija nav pabeigusi savu darbu, komisijas priekšsēdētājs Ringols Balodis (No sirds Latvijai) iecerējis grozīt Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu.
Pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās partija Latvijas attīstībai savu atbalstītāju loku nolēmusi paplašināt, izvēršot darbību publiskajā telpā, strauji palielinot biedru skaitu un nomainot organizācijas valdes priekšsēdētāju.
Sekojot pēdējā NATO samitā pieņemtajiem lēmumiem, augsta ranga ASV militārpersona atklājusi, ka Baltijā varētu izvietot papildu ASV tankus. Aizsardzības eksperti atzīst, ka uzbrukuma ieroču koncentrēšanās Baltijā var izprovocēt Krieviju uz pretreakciju, taču tas esot vienīgais veids, kā agresiju kāpinošajai kaimiņvalstij uzskatāmi atgādināt, ka Baltijas republikas ir NATO dalībvalstis.
Atcelt vismaz daļu pret Krieviju ieviesto sankciju vai atvēlēt pietiekami daudz naudas, lai Baltijas piensaimnieki varētu pārvarēt Krievijas embargo radītās sekas – ar šādām prasībām, atzīstot, ka par sarežģīto situāciju atbildība jāuzņemas Eiropas Savienībai, jau nākamnedēļ Briselē pulcēsies četru valstu piensaimnieki. Latvijas valdību mūsu zemnieki pagaidām saudzē.