Pirms Zolitūdes traģēdijas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos veiktie grozījumi nav veicinājuši nelaimes notikšanu, ir pārliecināts Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs. Tikmēr ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sola, ka jau tuvākajās dienās pēc traģēdijas ierosinātās krimināllietas ietvaros tiks nosauktas pirmās aizdomās turamās personas.
Komisijas deputāti vēstulē bija sagatavojuši jautājumus Ekonomikas ministrijai par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju un ar to saistīto normatīvo aktu grozījumiem, EM veiktajiem pasākumiem, lai ieviestu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas ieteikumus, kā arī par grozījumiem būvniecības reglamentējošos normatīvajos aktos laika posmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 21. novembrim.
Komisijas sēdē J. Spiridonovs nenoliedza, ka, sākoties krīzei, veiktas plašas izmaiņas normatīvajā bāzē, taču tās būvniecības drošības jautājumus neesot skārušas.
Komisijas locekļus šis apgalvojums gan nepārliecināja, jo, viņuprāt, Ekonomikas ministrija uz uzdotajiem jautājumiem par šo tēmu nav atbildējusi laikus, bet iesniegtās atbildes bijušas pārāk konspektīvas.
Komisijas vadītājs Ringolds Balodis (No sirds Latvijai), paužot neapmierinātību par komunikāciju ar ministriju, izteica pārliecību, ka Ekonomikas ministrijas darba stils izstrādāts gadiem ilgi. «Viņi nealkst atklāt vistumšākos savas ēkas kambarus. Viņiem uz kakla vēl ir otra izmeklēšanas komisija par Citadeles pārdošanu. Saprotiet, ja dokumentus EM nesūta pat noteiktā laikā, šeit sanāk diskutēt tādā sarunu līmenī,» saka R. Balodis.
Arī komisijas priekšsēdētāja politiskā domubiedre Inguna Sudraba un Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa) kritizēja ministriju, jo tā nav pēc būtības atbildējusi uz komisiju interesējošajiem jautājumiem, kas tika ietverti sūtītajā vēstulē. Tāpat tika kritizēta novēlotā atbilžu sniegšana. J. Spiridonovs gan taisnojās, ka ministrija centusies sniegt pēc iespējas objektīvākas, brīvas no interpretācijas atbildes, un solīja, ka sniegs papildu informāciju, ja deputātiem tāda šķiet nepieciešama.
Komisijas deputāti centās izdibināt arī bijušā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces iespējamo atbildību aizdomīgajos normatīvo aktu labojumos. Šādas aizdomas uzvēdīja pēc tam, kad kļuva zināms, ka J. Pūces sievas vadītā biedrība no vairākiem būvuzņēmumiem saņēmusi ziedojumus. Politiķi vēlējās arī uzzināt, kādi bija iemesli J. Pūces aiziešanai no augstā amata.
Pats J. Pūce un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji norādīja, ka KNAB pārbaudē amatpersonas rīcībā pārkāpumi netika saskatīti. KNAB vadītāja vietniece Ilze Jurča nespēja arī izvairīties no dialoga ar deputātu Arturu Kaimiņu, kurš iestādes pārstāvju sniegtos skaidrojumus dēvēja par farsu. KNAB pārstāve deputātam centās ieskaidrot, ka iestāde nevar kādu sodīt par likumīgu rīcību, piemēram, J. Pūces radinieku veiktajiem ziedojumiem politiskajām partijām.
Atšķirībā no parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kuras darbs joprojām tā arī nav uzņēmis cerētos apgriezienus, beidzot sabiedrībai tik kārotos rezultātus sola ģenerālprokurors. Viņš paziņojis, ka jau tuvāko dienu laikā tiks nosauktas pirmās aizdomās turamās personas.
«Tas ir dienu jautājums, kad būs zināmas pirmās aizdomās turamās personas,» sacīja Ē. Kalnmeiers, paskaidrojot, ka par aizdomās turamām tiks nosauktas gan fiziskas, gan juridiskas personas, jo tās ir atbildīgas par fizisko personu darbu.
Sīkāku informāciju ģenerālprokurors sniegt nevēlējās, uzsverot, ka tā ir procesa virzītāju – Valsts policijas – atbildība. Viņš atzīmēja, ka par aizdomās turamajiem noteikti tiks informēta arī sabiedrība.