Draudus drošībai rada pārspīlēts nacionālisms

Pēc terora akta Charlie Hebdo redakcijā Parīzē arī Latvijā aktuāls kļuvis iekšējās drošības jautājums. Par šiem jautājumiem labi informēti cilvēki uzskata, ka nopietnam satraukumam par islāma radikāļiem vai par pašu terorismu mums nav pamata. Lielāka uzmanība jāpievērš uz pasaules karstajiem punktiem aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Pēc Parīzes terora akta pat Latvijā, kur islāma sekotāju skaits ir samērā niecīgs un lielākā šīs reliģiskās tradīcijas sekotāju daļa nāk no kādreizējām Padomju Savienības «draudzīgajām republikām», kur reliģiskais radikālisms izpaužas reti, uz Muhameda sekotājiem daži sākuši raudzīties ar aizdomu pilnu skatu.

Tomēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, kas ir arī Nacionālās drošības padomes loceklis, Ainars Latkovskis uzskata, ka šādām aizdomām nav pamata, jo Latvijā dzīvojošo musulmaņu attieksme pret mītnes zemi nav «ne tuvu salīdzināma» ar viņu ticības brāļiem Rietumos.

Viņš nenoliedz, ka zināms terora importa risks pastāv, jo līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā iekļūšana Latvijā jebkuram ES dzīvojošam teroristam kļuvusi nesalīdzināmi vienkāršāka. Tomēr mūsu zeme teroristiem neesot pietiekami pievilcīga, jo nodarītais neradīs vēlamo rezonansi starptautiskajā arēnā.

«Ir jāsaprot: tie, kas veic terora aktus, grib piesaistīt sev un savam mērķim uzmanību, piemēram, islāma valsts dibināšanai. Lai gan brīvas pārvietošanās dēļ šāda iespēja ir kļuvusi lielāka, mēs, visticamāk, neesam viņu redzeslokā, viņi, visticamāk, pat nezina, ka mēs tādi esam, vai uzskata mūs par Eiropas nomali,» pieņemot, ka mēs teroristiem esam visnotaļ neinteresanti, saka A. Latkovskis un piebilst, ka šie apsvērumi tomēr neatbrīvo mūsu drošības iestādes no pienākuma skrupulozi monitorēt situāciju.

A. Latkovskis norāda, ka daudz lielāki draudi Latvijas drošībai ir tie mūsu valsts iedzīvotāji, kas devušies karot Ukrainas separātistu pusē. Viņš apšauba, ka pēc nemieru noslāpšanas šie cilvēki paliks Krievijā. Visticamāk, viņi atgriezīsies Latvijā, un tādā gadījumā grūti būs prognozēt, ko karot un separātiskas idejas sludināt pieradušie pasāks atgriezušies.

Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja un Nacionālās drošības padomes locekle Solvita Āboltiņa ir pārliecināta, ka terora draudi Latvijā ir ļoti zemi, taču tas nenozīmējot, ka drošības dienesti var atslābināties. Viņa gan norādīja, ka līdz šim Drošības policija bijusi uzdevumu augstumos un laikus sabiedrībai sniegusi informāciju par situāciju valstī – tā ir relatīvi droša.

Politiķe gan norādīja, ka nevajadzīgus riskus rada politiķi no Nacionālās apvienības, kas aģitē par mononacionālu valsti, tādējādi radot nevajadzīgu starpetnisko spriedzi, kas savukārt noteiktos apstākļos var radīt arī terora dzirksti. «Terorisms nav islāma izdomāts, tam var būt dažādas saknes,» atgādina S. Āboltiņa.

«Latvija vienmēr bijusi daudznacionāla valsts, kaut arī to dibinājuši latvieši. Tā ir milzīga laime, ka mums nav bijuši etniski konflikti, kas var būt par pamatu lielākām problēmām. Tie ir nosodāmi paziņojumi,» saka politiķe.

Arī Nacionālās drošības komisijas loceklis Valērijs Agešins (Saskaņa) uzskata, ka pagaidām Latvijā ir zems terorisma draudu līmenis, taču, lai to padarītu vēl niecīgāku, politiķiem ir jāatsakās no nacionāliem saukļiem un jārūpējas par cittautiešu integrāciju, nevis atgrūšanu.

«Manā skatījumā nacionāla valsts ir jau pagātne un tāda pasaulē vairs nav iespējama. [..]

Tādēļ es domāju, ka politiķiem nav jātracina sabiedrība ar nacionāliem saukļiem, bet jāpiedāvā pasākumu virkne, kas varētu veicināt mūsu sabiedrības saliedētību,» saka politiķis.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2015/01/14/draudus-drosibai-rada-parspilets-nacionalisms