Miers Latgalē var būt mānīgs
 
©f64

Par spīti Ukrainas konflikta ēnā dzimušajām aizdomām, ka arī Latgalē dzirdīgas ausis atradušas separātiskas idejas, Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijas deputāti izbraukuma sēdē pārliecinājušies, ka tās neatbilst patiesībai. Daudz svarīgāki šajā reģionā dzīvojošajiem esot tautsaimniecību skaroši jautājumi. Šo deputātu kolēģi gan uzskata, ka komisijas pārstāvji varot būt maldināti.

«Apgalvojums, ka Latgalē valda šķeltniecisks noskaņojums, nav patiess. Par to pārliecinājāmies, tiekoties ar Latgales puses cilvēkiem,» raksturojot Latgales pašvaldībās gūtos iespaidus, saka komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. Viņš stāsta, ka, ar latgaliešiem runājot par sabiedrības saliedētību un integrācijas jautājumiem, saruna parasti ievirzījusies ekonomiska rakstura aktualitāšu gultnē, jo cilvēkiem esot grūti atrast darbu un tiem trūkst iztikas līdzekļu.

Komisijā strādājošais no Vienotības ievēlētais deputāts Andrejs Judins savukārt norāda, ka izbraukuma sēde bijusi ārkārtīgi noderīga, jo, kaut arī uz komisiju bieži tiek aicināti viesi arī no Latgales, ļoti svarīgi esot arī pašiem uz vietas apskatīties un sajust noskaņojumu.

«Mēs Rīgā aicinām cilvēkus, nāk ierēdņi, bet ir svarīgi redzēt ar savām acīm, kas notiek Latvijā. Par Latgali daudz runā gan Saeimā, gan mediji, tāpēc nolēmām apskatīties paši savām acīm,» saka deputāts, kurš, pievienojoties I. Latkovska viedoklim, apliecina, ka Latgalē ar patriotismu viss ir kārtībā, bet lielāka uzmanība jāpievērš tautsaimniecības jautājumiem.

«Kad tikāmies ar Daugavpils un citu pašvaldību pārstāvjiem, bija daudz tautsaimniecības, ekonomikas jautājumu. Viņi būtu priecīgi, ja varētu tikties ar tautsaimniecības un budžeta komisiju deputātiem, jo pašvaldību cilvēki gribēja runāt tieši par šiem jautājumiem,» saka A. Judins.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka nenoliedz, ka brauciens uz Latgali patiešām varētu būt lietderīgs, taču viņš uzskata, ka Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā varētu būt problēmas ar deputātu mobilizēšanu.

«Tas lielā mērā atkarīgs no darba plāniem. Ir sākusies ES prezidentūra, jāapmeklē dažādas konferences, kas visbiežāk notiek piektdienās. Es, protams, to ierosināšu, jo tā ir goda lieta, bet jāskatās, vai izdosies savākt kvorumu,» teic I. Līdaka.

Arī I. Līdaka, kas darbojas arī Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijā, pēc Latgales apmeklējuma atzīst, ka runas par reģionā valdošo separātisko noskaņojumu ir pārspīlētas. «Tā gaisotne Apē vai Valkas rajonā ir līdzīga, tas velns nav tik melns, kā to mālē,» saka politiķis.

Tam, ka prezidentūra ES varētu traucēt valsts iekšējo jautājumu risināšanu, nepiekrīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība). «Latvijas lietas ir pirmajā vietā. Prezidentūra nevar būt par šķērsli. Tā mums jāizmanto kā iespēja. Ja braucam kā komisija uz Latgali, tad drīzāk Eiropas līmenī paceļam, cik svarīga reģionālā attīstība, jo vairāk, ja tas ir pierobežas reģionos, NATO un ES,» akcentē I. Parādnieks. Atzīstot, ka doma par komisijas izbraukuma sēdi Latgalē varētu būt laba, viņš vienlaikus apšauba, vai šāda sēde neizvērsīsies par vienkāršu paraugsēdi «ķeksīša dēļ».

Daudz skeptiskāks par izbraukuma sēžu lietderību ir budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Viņš uzskata, ka neviens deputāts nav atrauts no realitātes un uztur pietiekami ciešus sakarus ar saviem vēlētājiem un ar to jau pietiek.

«Nav tā, ka tu aizbrauc un nonāc brīnumzemē, kurā viss ir jauns un neredzēts. Turklāt aizbraucot tu redzi to, ko tev parāda, lasot reģionālo presi, var uzzināt vairāk,» saka K. Šadurskis.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2015/01/19/miers-latgale-var-manigs