Pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās partija Latvijas attīstībai savu atbalstītāju loku nolēmusi paplašināt, izvēršot darbību publiskajā telpā, strauji palielinot biedru skaitu un nomainot organizācijas valdes priekšsēdētāju.
Sestdien bijušo premjerministru Einaru Repši šajā amatā nomainījis Juris Pūce.
Uzstājoties partijas kongresa dalībnieku priekšā īsi pēc priekšsēdētāja pārvēlēšanas, E. Repše klātesošajiem partijas biedriem atgādināja, ka Latvijas attīstībai, viņaprāt, šobrīd esot vienīgā labējā liberālā partija, kura nebaidoties piedāvāt drosmīgas, taču nepieciešamas reformas. Uz viņu fona visas pārējās partijas sliecoties uz sociālisma pusi, kas ir gatavas populistiski pārdalīt turīgo iedzīvotāju naudu, padarot viņus nabadzīgākus, nevis radīt priekšnoteikumus, lai nabadzīgie kļūtu turīgāki. «Tā ir degradējoša politika, kas pagājušajā gadsimtā jau izmēģināta gan Padomju Savienībā, gan Vācijas Demokrātiskajā Republikā,» atgādinot par šīs sistēmas sabrukumu aizvadītā gadsimta pēdējā desmitgadē, teica E. Repše.
Savu sagrāvi vēlēšanās Latvijas attīstībai skaidro ar to, ka, neraugoties uz gana kuplo viņu ideoloģiju un programatiskā redzējuma atbalstītāju skaitu, esošajām koalīcijas partijām izdevies vēlētājus pārliecināt par milzīgo Krievijas radīto apdraudējumu Latvijai. «Valdībai izdevās pārliecināt, ka drošības riski ir tik lieli, ka valdības mazspējai var pievērst mazāku uzmanību,» teica J. Pūce.
Taču partijas vadība ir pārliecināta, ka, neraugoties uz neveiksmēm un nespēju vismaz pagaidām pārliecināt savu vēlētāju, darbs organizācijai jāturpina, pārskatot un koriģējot savu līdzšinējo darbību.
Kā viena no līdz šim pieļautajām taktiskajām kļūdām tiek atzīts pārāk izteiktais izvēlīgums jaunu partijas biedru iesaistē. Aizņemta ar priekšvēlēšanu kampaņām, partija par vēlu apzinājusies, ka vēlētāju atbalsta iegūšanai nepieciešams arī pietiekami liels partijas biedru skaits, kas augošā progresijā pārliecinātu vēlētājus par balss atdošanu tieši Latvijas attīstībai.
Šobrīd partijai ir tikai nedaudz vairāk par 200 biedriem, tāpēc J. Pūce ir apņēmies panākt, lai jau nākamgad biedru skaits sasniegtu vismaz 350, bet līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām – tūkstoti. Arī partijas reģionālo nodaļu skaits (šobrīd divas) ir strauji jāpalielina, un jau nākamā gada sākumā trešā nodaļa tikšot dibināta Jūrmalā. Ja līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā šis mērķis tiks sasniegts, partija varētu startēt arī šajās vēlēšanās.
Savukārt, lai potenciālajos biedros radītu sajūtu, ka partijai patiešām ir vērts pievienoties, laikā, kad par neievēlēto partiju mediji izrādīs aizvien mazāku interesi, Latvijas attīstībai organizēs piketus, sapulces, gājienus un citus pasākumus, kas neļaus aizmirst par tās eksistenci.
Jautāts, vai E. Repše partijas vadības grožus nodod jaunajai paaudzei tāpēc, ka viņš vēlētāju acīs zaudējis pievilcību, kas ietekmējis vēlēšanu rezultātu, J. Pūce to noliedz, atkārtojot, ka neveiksmes iemesli meklējami pašreizējās koalīcijas izvēlētās taktikas iebaidītajos vēlētājos.
Tajā pašā laikā viņš nenoliedz – Latvijas attīstībai cerējusi, ka E. Repšes klātbūtne partijai palīdzēs, tāpat kā Inguna Sudraba palīdzēja No sirds Latvijai, bet Arturs Kaimiņš – Latvijas Reģionu apvienībai. Pēdējo divu personu vilkme gan izrādījās krietni lielāka nekā pretrunīgi vērtētajam E. Repšem.
Politologi lēš, ka organizācijai, pareizi identificējot savus vēlētājus un formu, kā tos uzrunāt, varētu būt cerība izdzīvot vēl līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, taču partijai vēl ilgi sekos Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanu neveiksminieku slava.