Krievijas provokācijas nebūs militāras

 
©F64

Krievija uz NATO plāniem turpināt palielināt alianses militāro klātbūtni Baltijas reģionā reaģējusi prognozējami – tā vaino NATO neloģiskā situācijas saasināšanā un draud, ka tiks īstenoti atbildes pasākumi. Ārpolitikas eksperti lēš, ka neko ārpus līdz šim pieredzētā rāmjiem lielais kaimiņš darīt tomēr neuzdrošināsies.

Aizvadītajā nedēļā NATO pārstāvji atklāja, ka apsver iespēju Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā, izvietot 150 ASV armijas tanku. Šo informāciju apstiprināja arī premjerministre Laimdota Straujuma.

Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pēc NATO ārlietu ministru sanāksmes Briselē informēja, ka šobrīd dalībvalstis apspriež arī plašāku NATO Eiropas valstu militārā kontingenta izvietošanu Baltijas valstīs.

«Pagaidām konkrētas valstis neminēšu, bet, piemēram, jau šogad kopā ar amerikāņu karavīriem Latvijā uzturējās arī Norvēģijas kontingents. Mēs esam ieinteresēti, lai mācībās, kas patlaban notiek pēc rotācijas principa, piedalītos arī citu NATO Eiropas valstu karavīri,» sacīja E. Rinkēvičs. Papildu gaisa spēku klātbūtni pie NATO austrumu robežas ministrs pārrunājis arī ar Kanādas kolēģi, turklāt Kanāda izvērtējot savas iespējas alianses austrumu robežas drošības sargāšanā piedalīties arī citos veidos.

Tikmēr Krievijas vēstnieks NATO Aleksandrs Gruško paziņojis, ka Krievija jau sākusi vairāku pasākumu realizēšanu, kas plānoti kā atbilde NATO spēku izvēršanai pie tās robežām.

«Pasākumi jau tiek īstenoti, un tie tiks īstenoti. Tie būs rūpīgi izvērtēti un balstīti uz analīzi par to, ko dara NATO šajā reģionā,» paziņoja A. Gruško. Viņš uzskata, ka «nepastāv nekādu reālu iemeslu tam, lai šajās teritorijās izvērstu papildu NATO spēkus, būtiski palielinātu militāro grupējumu un paaugstinātu mācību blīvumu».

Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds uzskata, ka šādi diplomātiski mājieni tēmēti vecajām Eiropas valstīm, lai palielinātu dialoga atsākšanas iespējas. Tajā pašā laikā viņš piebilst, ka vērā ņemami pārsteigumi no Krievijas nav gaidāmi un neko vairāk par biežāku Krievijas spēku klātbūtni netālu no mūsu robežām nesagaidīsim.

To garantējot mūsu dalība NATO un alianses spēku klātbūtne pierobežā. «Mums nav citas izejas, ir jāparāda, ka būs pretestība, jo Krievija respektē spēku. Mēs redzam, kā, neparādot spēku, Krievija uzvedās Ukrainā, bet, sajūtot pretestību, tā tālāk par Donbasu neiet,» saka eksperts. A. Sprūds arī neizslēdz, ka tuvākajā laikā gaidāmas arī Krievijas provokācijas pierobežā, taču tās, visticamāk, nebūs militāras.

«Te ir zināma pievilcība patestēt, kā Eiropas Savienībā prezidējošo valsti aizstāvēs, esot kaut kādām provokācijām. Tās, visticamāk, nebūs militāras, tie ir riski, tāpēc nevajadzētu negatīvākajā scenārijā iegrimt,» saka A. Sprūds.

Savukārt politologs Kārlis Daukšts uzskata, ka šādi paziņojumi vērtējami kā Krievijas propagandas kara turpinājums. «Tiklīdz atbildes pasākumus veic NATO, tas tiek uztverts kā tiešs uzbrukums Krievijas interesēm. Tā kā Baltija ir iekļauta Krievijas militārajā stratēģijā kā NATO placdarma vieta, šajā propagandas karā NATO rīcība tiek uztverta nevis kā aizsardzības pasākumi, bet gan kā tieša agresīva darbība. Līdz ar to Krievija Baltijas valstis uztver kā draudu valstis un izmanto to propagandas karā. Tie mūsu divi tanki nevar radīt draudus Ostrovas helikopteru bāzei,» saka politologs.

 

Komentētākie