Piensaimnieki neļaus Eiropai izvairīties no atbildības

Atcelt vismaz daļu pret Krieviju ieviesto sankciju vai atvēlēt pietiekami daudz naudas, lai Baltijas piensaimnieki varētu pārvarēt Krievijas embargo radītās sekas – ar šādām prasībām, atzīstot, ka par sarežģīto situāciju atbildība jāuzņemas Eiropas Savienībai, jau nākamnedēļ Briselē pulcēsies četru valstu piensaimnieki. Latvijas valdību mūsu zemnieki pagaidām saudzē.

Cerību, ka Krievijas ieviestā embargo radītās sekas kaut mazliet mīkstinās Eiropas Savienība, septembra vidū Latvijas piensaimniekiem viesa toreizējais Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs, kas solīja Latvijas piensaimniekiem vien kompensācijās izmaksāt 20 miljonus eiro. Tomēr pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām nomainījās Eiropas Komisijas sastāvs, kas, sarūgtinot lauksaimniekus un pamodinot vēlmi izvērst plašākas protesta akcijas, nolēma viņa solījumu nepildīt. Latvijai EK atvēlēja vien 7,7 miljonus eiro.

Lieki uzticējās

«18. septembrī, kad Latvijā ieradās Dačans Čološs, lauksaimnieki viņam skaidri norādīja savu ikmēneša zaudējumu apmēru. Komisārs apzinājās situācijas nopietnību un apsolīja atbilstošu kompensāciju. Ja 7,7 miljoni eiro ir piešķirti par viena līdz divu mēnešu zaudējumiem, tad kompensācijas apmērs ir pietiekams, savukārt, ja tas ir par visu periodu kopš embargo ieviešanas augustā un plānota arī par nākamajiem mēnešiem, jo nekas neliecina, ka situācija varētu uzlaboties, tad uzskatu, ka tā no Eiropas puses ir lauksaimnieku pagrūšana zem āmura sitiena. Lai arī šajā laikā lauksaimniecības komisāra amats ir nodots citai personai, solījumi ir jāpilda. Mēs paļāvāmies uz komisāra solījumu, jo pretējā gadījumā Baltijas valstu lauksaimnieki jau septembrī ar protesta akciju būtu bijuši Briselē,» saka zemnieku saimniecības Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga.

Ar D. Čološa solījuma neizpildīšanu EK nav pieticis. Tā iecerējusi, ka lielākā daļa no vairāk nekā 400 miljonu eiro vērtā krīzes fonda nākamā gada Eiropas Savienības budžetā jānovirza citu problēmu, ne piensaimnieku vai lauksaimnieku kopumā, risināšanai. Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete gan teic, ka EK iecere var nerealizēties, jo tai iebilst gan vairākums dalībvalstu, gan Eiroparlaments. Tomēr zemnieku uzticība politiķu solījumiem gājusi mazumā, un viņi nākamnedēļ kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Somijas kolēģiem dosies piketēt uz Eiropas Savienības sirdi – Briseli.

Dārgā ES ārpolitika

«Ja ar šiem 7,7 miljoniem daļēji nokompensē oktobra un novembra zaudējumus, tad jābūt iespējai arī nākamgad saņemt kompensācijas. Mēs cīnīsimies, lai šis krīzes fonds būtu, un nepiekrītam, ja komisija paziņo, ka ar šo naudu jautājums ir atrisināts. Ir vai nu jāpārtrauc sankcijas un jācer, ka atcels embargo, vai jāturpina maksāt kompensācijas,» saka Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

«Mēs negribam, ka Latvijas budžetam jānosedz kaut kas tāds, ko izraisījuši Eiropas Savienības kopējie lēmumi,» viņa piebilst.

Par to, ka atbildība par piensaimnieku nedienām jāuzņemas Eiropas Savienībai un tai jāturpina izmaksāt kompensācijas, ir pārliecināts arī piensaimnieku kooperatīva Dzēse valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics. Taču viņš protesta akcijās vairs nepiedalīšoties, jo esot apnicis būt lūdzēja lomā.

«Lielā atbildība jāprasa no Eiropas, bet arī mūsu valdībai ir jādara savs darbs, vairāk jāpārliecina un jāstāsta par mūsu situāciju, ja tā to nespēj, tad arī no valdības jāprasa atbildība,» saka piensaimnieks ar 21 gada pieredzi.

Lien, kur nevajag...

Brīdinot, ka tas ir tikai viņas emocionālais situācijas redzējums, asāka Eiropas Savienības kritikā ir Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Māršava valdes priekšsēdētāja Dace Pastare. «To putru ievārīja Eiropas Savienība ar savām sankcijām un mūžīgo bāšanos visām pudelēm par korķi. [..] Tā naudiņa, ko Eiropas Savienība mums iedevusi, ir svecītei, kuru nolikt pie miroņa zārka,» saka D. Pastare.

Viņa gan saskata vainu arī Latvijas piena pārstrādātājos, kas kopš 2009. gada krīzes tā arī nav spējuši diversificēt tirgus, turpinot koncentrēt uzmanību uz Krieviju. Arī Eiropai vajadzētu būt aktīvākai, meklējot lielus noieta tirgus, kā to, piemēram, nesen izdarījusi Austrālija, noslēdzot milzīgu līgumu ar Ķīnu par piena pulvera piegādi. Tas nozīmējot, ka Eiropai šī tirgus niša tagad būs slēgta.