Koalīcijas partijas tuvredzīgi grauj Latvijas nākotni, iesaistoties ķīviņos ar Krieviju, bet tas neliedz partijai attīstīties un, pieņemot izšķirīgus lēmumus, sasniegt «jaunu līmeni», kas nākamajās Saeimas vēlēšanās, cerams, beidzot nesīs organizācijai kvalitatīvu uzvaru. Šāda noskaņa caurstrāvoja partijas Saskaņa kongresu.
Uzrunājot kongresa dalībniekus, Saskaņas priekšsēdētājs Nils Ušakovs atgādināja, ka partija aizvadījusi jau 20 dažādiem panākumiem bagātus gadus, kas aizritējuši gan atšķirīgās partiju apvienībās, gan mainot sabiedrotos. «Nav mainījies tikai viens – mūsu vērtības un mūsu ideoloģija. Tās ir skaidri definētas kopš 1994. gada – mēs esam kreisie un esam par saskaņu,» saka N. Ušakovs.
Ģeopolitika
Pievēršoties aizvadītajām vēlēšanām, kurās Saskaņa ieguva lielāko mandātu skaitu, bet pie varas grožiem tā arī netika, N. Ušakovs atzina, ka ne pārāk veiksmīgie rezultāti skaidrojami ar partijas nostāju Ukrainas jautājumā. Proti, Saskaņa nebija tīkama ne krieviskajam, ne latviskajam elektorātam.
«Mēs izturējām nenormālu spiedienu. No visām pusēm. Gan no latviešu nacionālistu puses, gan no krievu nacionālistu puses. Vieni mēģināja mūs sist par to, ka mēs esot prokrieviski. Citi mēģināja mūs sist par to, ka mēs esot proukrainiski. Vieni sauca mūs par Maskavas roku, citi – par krievu interešu nodevējiem,» teica partijas līderis.
Taču N. Ušakovs ir pārliecināts, ka partija veiksmīgi pārdzīvojusi šo sarežģīto situāciju un spējusi attīstīties, sperot vēl vienu soli uz priekšu pārnacionāla elektorāta veidošanas procesā.
«Mēs visu to izturējām. Mūsu sarakstos puse kandidātu ir latvieši un puse – nelatvieši.
Par mums balsoja gan latviešu vēlētāji, gan krieviski runājošie vēlētāji. Mums ir izdevies dubultot latviešu vēlētāju īpatsvaru starp saviem atbalstītājiem, un tagad piektā daļa mūsu vēlētāju ir latvieši. Rīgā ir pirmorganizācijas, kur šogad līdz 80% no visiem jaunajiem biedriem ir latvieši,» lepojas N. Ušakovs, piebilstot, ka Saskaņa ir vienīgais politiskais spēks, par kuru balso gan latvieši, gan nelatvieši.
Brežņeviska stagnācija
Līderis atgādināja, ka Saskaņa ir par demokrātisku un stabilu Ukrainu. «Visļaunākajā murgā neviens no mums nevarēja iedomāties, ka ukraiņi un krievi varētu savstarpēji karot. Un mēs esam un paliekam par Ukrainas teritoriālo integritāti. Šī ir vienota Eiropas pozīcija. Šī ir mūsu Eiropas sociāldemokrātu biedru kopīga pozīcija. Un šī ir arī mūsu pozīcija,» skaidroja partijas, kas daudz tika kritizēta par nepietiekami skaidro nostāju Ukrainas jautājumā, vadītājs.
Kā jau ikvienai partijai, kas tā īsti pie varas stūres nav nokļuvusi, arī Saskaņa ir pārliecināta, ka tikai tās vadībā valsts piedzīvos uzplaukumu un tās iedzīvotāji ik dienu varēs priekā diet. Šā sapņa iedzīvināšanai gan traucē ne te tikai neaizsniegtā varas stūre, bet, protams, arī pašreizējie stūrmaņi.
«To, kas šodien notiek Latvijā, var salīdzināt ar Brežņeva laikiem Padomju Savienībā. Saldie stāsti par stabilitāti un panākumiem, kuriem neviens netic. Patiesībā – stagnācija un degradācija. Zastoj. Un labējās partijas ir pilnīgi apmierinātas ar sevi un jūtas absolūti stabilas. [..] Un valdību vada Leonīds Iļjičs Brežņevs brunčos,» neizvēlīgs salīdzinājumos bija N. Ušakovs.
Beidzot uzvarēsim
Premjerministre Laimdota Straujuma gan nepalika atbildi parādā, viņa N. Ušakovu salīdzināja ar Buratīno. «Runājot par tēliem, ikvienu no mums visu mūžu pavada pasaku tēli. Vienam tas var būt Vilks vecmāmiņas brunčos, citam – Buratīno, kam aug mazs deguntiņš, ja atceramies, kādēļ tas aug,» atbildēja premjere.
Neraugoties uz sarežģīto un partijas reitingus ietekmējošo ģeopolitisko situācija, Saskaņa ir apņēmusies nākamajās vēlēšanās Saeimā iegūt vairākumu. Proti, vairāk par 50 mandātiem. Tieši tik optimistisks ir Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Politiķis uzsvēra, ka Saskaņa nedrīkst ieslīgt pašapmierinātībā, tai jābūt paškritiskai, kā arī jādzird citu izteiktā kritika. Tad uzstādījums par vairākumu Saeimā esot pat «ļoti reāls», uzsvēra J. Urbanovičs.