Viesnīcnieku un krodzinieku ieņēmumi samazinās
Ukrainas krīzes un naftas barela cenas krituma radītā Krievijas rubļa vērtības pret eiro samazināšanās Rīgā un Jūrmalā nozīmīgi iedragājusi tūristus apkalpojošo uzņēmēju ieņēmumus. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu viesnīcu, restorānu un bāru ieņēmumi samazinājušies pat četras reizes. Lai meklētu veidus, kā uzņēmējiem palīdzēt, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nākamnedēļ tiksies ar tūrisma jomas speciālistiem.
Komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš Neatkarīgajai stāstīja, ka, personīgi veicot krodzinieku un viesnīcnieku aptauju, konstatējis – vietām uzņēmēju ieņēmumi decembrī un janvāra sākumā, kad tradicionāli Latvijā bijis lielākais Krievijas tūristu pieplūdums, sarukuši pat līdz četrām reizēm.
R. Naudiņš uzskata, ka līdz šim realizētās valsts reklāmas kampaņas iesāktas veiksmīgi, taču vēlāk pamestas novārtā, tālāk neattīstot. Piemēram, stāsts par pirmo Ziemassvētku eglīti, kas izpušķota Rīgā, ir bijis lieliska ideja, kuru pametot novārtā lieki iztērēti šajā kampaņā ieguldītie līdzekļi. Turklāt veiksmīgi radīts un uzturēts zīmols dotu peļņas iespēju arī nodokļus maksājošiem uzņēmējiem.
«Mums vajadzētu izstrādāt tēlu, simbolu. Tādi varētu būt vairāki, ko varētu izmantot tūrisma veicināšanai, tajā skaitā iesaistot ražotājus. Piemēram, Kanādā ir Kanādas kļava – ražo sīrupus, šokolādes konfektes, dažādu kļavas lapu izmantojošu atribūtiku. No šādiem zīmoliem rada gan jaunus produktus, gan pakalpojumus, mums vajag tiekties uz ko līdzīgu,» uzskata komisijas priekšsēdētājs. Pēc viņa domām, nevajagot arī censties sasniegt nesasniedzamo un koncentrēt uzmanību uz Eiropu, nevis Āziju vai Ameriku.
Jautāts, vai Latvijai nepietiek ar balzamu vai slavenajām Rīgas šprotēm, viņš atsaka, ka balzamu rietumnieki nespēj izprast, turklāt apšaubāma ir šā produkta celšana saulītē alkohola satura dēļ. Arī kūpināto zivju potenciālu Rietumos viņš nevēlas atzīt, jo vairāk tāpēc, ka tām līdzi nāk kancerogēnā benzopirēna slava.
Politiķa novērojumus Neatkarīgajai apliecināja arī vairāki galvaspilsētas centra krodzinieki. Krievijas tūristu klātbūtni un maka biezumu šajā gadā patiešām varējis izbaudīt mazāk.
«Es neteiktu, ka četras reizes mazāki ieņēmumi, bet par 40 procentiem ieņēmumi patiešām ir samazinājušies,» saka kāda Rīgas vecpilsētā esoša kroga īpašnieks Arnis. Viņš apzinās, ka ieņēmumu sarukšana ir tieši saistīta ar Krievijas agresijas radīto Rietumu pretreakciju, taču ir gatavs pieciest neērtības, lai pats varētu justies drošāk.
«Mēs nevarējām neko nedarīt un izlikties, ka Ukrainā viss ir kārtībā. Ja tā būtu, pēc dažiem gadiem mazie zaļie cilvēciņi bradātu pa Latviju,» saka patriotiski noskaņotais uzņēmējs.
Tomēr ne visi tūristus apkalpojošie uzņēmēji ir ar mieru pieciest ieņēmumu sarukumu patriotisma dēļ. Vairākums uzskata, ka Latvija bijusi pārmērīgi centīga, bojājot attiecības ar ienesīgo kaimiņu.