Nacionālā apvienība ir gatava samierināties ar to, ka tālāku virzību negūs tās iecere ar likumu noteikt aizliegumu Krievijas pilsoņiem iegūt termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Savukārt Zaļo un zemnieku savienība uzņēmusies aizbildniecību par Latvijas lielo pilsētu pašvaldībām un darba devējiem, tāpēc var tikt pārskatīti darījumu minimālo vērtību sliekšņi ārpus Rīgas un Jūrmalas.
Pašlaik, lai «trešās valsts» pilsonis varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, viņam jāiegādājas nekustamais īpašums, kura vērtība nav mazāka par 250 tūkstošiem eiro. Apvienība joprojām uzskata, ka Latvijā šādi iekļūst aizvien vairāk cilvēku, kuri, iespējams, saistīti ar Krievijas valdošajām aprindām un tādēļ rada draudus Latvijai. Šis viedoklis nostiprinājās pēc tam, kad Ukrainā sākās Krievijas atbalstītā separātistu agresija.
Apvienības koalīcijas partneri un daļa opozīcijas ir piezemētāki, jo uzskata, ka «trešo valstu» pilsoņi, it īpaši Krievijas, Latvijā iegulda pietiekami daudz līdzekļu, lai šo programmu neslēgtu. Tādēļ lielāku uzmanību šiem investoriem vajadzētu pievērst drošības iestādēm, nevis nogriezt investīciju pieplūdumu pilnīgi visiem kaimiņzemes pilsoņiem.
Lai lemj valdība
Kā zelta vidusceļu Vienotības paspārnē esošā Iekšlietu ministrija piedāvā valdībai uzticēt tiesības nepieciešamības gadījumā noteikt aizliegumu kādas konkrētas valsts vai valstu grupas pilsoņiem iegūt uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām valsts tautsaimniecībā. Šo risinājumu nu jau atbalsta visa koalīcija.
«Kad tieslietu ministre vēl bija Baiba Broka, mēs sagatavojām līdzīgus priekšlikumus un iesniedzām valdībā, taču tos neskatīja. Mēs saprotam, ka nesaņemam atbalstu aizliegumu noteikt šai konkrētajai agresorvalstij, bet arī šis risinājums, paļaujoties uz Ministru kabineta spēju saprātīgi lemt, mums ir atbalstāms,» saka Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Šis risinājums nodrošina arī ātrāku reakcijas laiku, jo valdība, ņemot vērā atbildīgo dienestu ziņojumu, šādu lēmumu var pieņemt vienas dienas laikā. Saeimā būtu nepieciešami vismaz divi lasījumi, lai aizliegumu noteiktu vai to atceltu, skaidro Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Mainīt sliekšņus
Atbilstoši ģeopolitiskās situācijas diktātam, rakstura stingrību apvienība nolēmusi demonstrēt, ierobežojot laiku, kurā var iesniegt priekšlikumus uzturēšanās atļaujas skarošajiem grozījumiem imigrācijas likumā. Ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlējās priekšlikumu iesniegšanai atvēlēt gandrīz vai visu februāri – līdz 20. datumam, tad, uzklausot apvienības iebildumus, partijas vienojās, ka priekšlikumi jāiesniedz līdz 10. februārim.
ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis skaidro, ka partiju uzrunājusi Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Latvijas Darba devēju konfederācija. Šīm organizācijām esot vairāki priekšlikumi, kā grozīt likumu, ievērojot darba devēju un pašvaldību intereses. Būtiskākie priekšlikumi esot par to, lai tiktu diferencēti darījumu vērtību sliekšņi ārpus Rīgas un Jūrmalas.
Pašvaldības un uzņēmēji jau iepriekš pauda bažas, ka, nosakot vienu minimālo nekustamā īpašuma cenu visai valsts teritorijai, no spēles izslēdz pārējās pilsētas, kas nelabvēlīgi ietekmē reģionu attīstību. Tomēr, ja ZZS atbalsta Iekšlietu ministrijas ierosinājumu, tad par darba devēju un lielo pilsētu priekšlikumiem esot pāragri runāt, jo tie vēl neesot iesniegti Saeimā.
Plūsma izsīkst
Austrumeiropas politikas pētījuma centra vadītājs Ainārs Lerhis piekrīt Nacionālajai apvienībai – patiešām pastāv zināms risks, ka, akumulējot Krievijas pilsoņus, Latvija pati sevi pakļauj briesmām, jo līdz ar Krievijas kapitāla uzkrāšanos valstī var pieaugt arī tās pilsoņu ietekme politikā. Jo vairāk tādēļ, ka Krievijā vairāk nekā citur turīgie ļaudis ir saistīti ar varu un reizēm var realizēt arī tās intereses.
Tiesa, kopš darījuma minimālā vērtība tika būtiski palielināta, pieteikumu skaits uz uzturēšanās atļaujām vairs neaug tik strauji. Šogad Pilsonības un Migrācijas lietu pārvalde saņēmusi 137 pieteikumus, salīdzinot ar 242 pieteikumiem pērnā gada janvārī. No tiem 79 atļauju saņemt gribošie ir no Krievijas. Kopumā šīs personas Latvijā ir ar mieru ieguldīt 8,8 miljonus eiro, bet kopš programmas pirmsākumiem 2010. gada nogalē, Latvijā «trešo valstu» pilsoņi ieguldījuši 1,27 miljardus eiro.