Tikumības kari valdības stabilitāti neietekmēs
Kaut arī ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paustais, ka Nacionālās apvienības mērķis ir «totalitāra valsts, kuru pēc tam var nodot Kremlim», apvienības īstenajiem patriotiem no Visu Latvijai! varētu šķist kā spļāviens sejā un duncis mugurā vienlaikus, politiskais spēks kopumā tomēr neuztvers šos ministra prātojumus pārāk nopietni un neļaus tiem sabojāt jau tā trauslās koalīcijas partneru attiecības.
Sociālajā tīklā Twitter paustā Nacionālajai apvienībai neglaimojošā ieraksta tapšanu ārlietu ministra apziņā detonēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 25. martā atbalstītā opozīcijā esošās Saskaņas deputātes Jūlijas Stepaņenko ideja Izglītības likumā iekļaut normu, kas paredz aizliegt izglītības iestādēs izplatīt un izmantot materiālus, kas var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko, estētisko, intelektuālo vai fizisko attīstību. Šo ideju sēdē atbalstīja vairāki Saskaņas un koalīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāti.
«Mani neizbrīna SC & NA kopošanās par tikumību, jo viņu mērķis nav brīva LV, bet totalitāra valsts, kuru pēc tam var nodot Kremlim,» ignorējot NA neiecietību pret Saskaņas politiku un liekot abus politiskos spēkus vienā svaru kausā, rakstīja ārlietu ministrs.
Protams, šāds paziņojums izraisīja lavīnveida reakciju gan sabiedrībā, kas atkal sadalījās divās karojošās frontēs – ministru atbalstošajā liberāli progresīvajā un tradicionāli stagnējošajā, gan pašā Nacionālajā apvienībā.
«Es saņēmu vairākus zvanus no partijas biedriem, ka bez ievērības šo atstāt nevar,» saka apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, bet nenoliedz, ka arī pašā apvienībā E. Rinkēviča paustais tiek vērtēts dažādi.
Tāpēc tuvākajā iespējamajā laikā ārlietu ministrs tikšot izsaukts uz apvienības Saeimas frakcijas sēdi, kur tiks lūgts sniegt plašākus paskaidrojumus sevis teiktajam. Kādi būs frakcijas deputātu jautājumi, rādīšot laiks.
Nav gan zināms, kad šī tikšanās notiks, jo nākamnedēļ frakcijai esot svarīgas tikšanās ar kristīgo konfesiju līderiem, lai pārspriestu jautājumus par kultūras pieminekļu statusā esošajiem Latvijas dievnamiem, skaidro G. Bērziņš.
Taču partiju abpusējās attiecības un joprojām neizplēnējušo cerību koalīcijā tomēr vienoties par kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu tas neietekmēšot, jo no ministra paustā norobežojusies arī Vienotību pārstāvošā Ministru prezidente Laimdota Straujuma, sola politiķis. Viņš arī nealkstot pēc E. Rinkēviča atvainošanās.
Šādi politikā pieredzējušais G. Bērziņš netieši mierina arī politikā salīdzinoši nesen ienākušo partijas biedreni, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, kas, reaģējot uz ministra rakstīto, pauda bažas, ka tikumību atšķirīgi traktējošais ārlietu ministrs varētu neglābjami iedragāt iekšpolitisko stabilitāti.
«Tagad nav īstais brīdis, lai Latviju pakļautu iekšpolitiskiem riskiem, kurus var radīt neskaidri un viegli pārprotami mājieni sabiedrībai saistībā ar valdības stabilitāti. Saeimā ir bijuši dažādi balsojumi, kuros vienojušies dažādi koalīcijā un opozīcijā pārstāvēti politiskie spēki,» pauda parlamenta priekšsēde.
Tikmēr pats tikumības kaislības izraisījušais ministrs ietur pauzi un pirms tikšanās ar Nacionālās apvienības frakciju atvainoties negrasās, pauž ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
«Ārlietu ministrs pauda personisku pārliecību par Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā 25. martā atbalstīto ideju (..) Ministram rada bažas, vai aiz šādām «tikumības iniciatīvām» patiesībā neslēpjas radikalizācijas un neiecietības draudi, kas demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemami,» saka ministra pārstāvis.