Ilze Šteinfelde / Autori

Līdzīgi kā Brīvības piemineklis Rīgā, Likteņdārzs Koknesē tiek veidots par ziedojumiem kā tautas dāvana Latvijai simtgadē – dāvana, par kuru jāturpina maksāt, jo apskatīt šo veidojumu var tikai par obligātiem ziedojumiem. Sabiedrības kritiku izpelnījās arī dārgās biļetes uz Likteņdārza desmitgades koncertu. Taču nupat valdība atbalstījusi Likteņdārzu pārstāvošā Kokneses fonda lūgumu atbrīvot to no nekustamā īpašuma nodokļa.

Lai gan kredītkartes sola dažādus papildu labumus, piemēram, ceļojumu un pirkumu apdrošināšanu vai iespēju laiskoties lidostu biznesa zonā, no 2,2 miljoniem Latvijā izdoto maksājumu karšu tikai 13 procenti ir kredītkartes. Līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstīs – kredītkartes arī tur ir mazāk populāras nekā debetkartes.

Notikušais ar SIA Prieks tūre, kad klientiem gaidītās atpūtas vietā nākas cīnīties par samaksātās naudas atgriešanu, ir satraucis citu tūroperatoru klientus. Šobrīd aptuveni piektdaļai tūrisma kompāniju ir problēmas ar rēķinu vai nodokļu nomaksu.

Savas pirmās skolas gaitas šogad uzsāks aptuveni 19 000 pirmklasnieku, to vidū arī pamatskolas Rīdze 1. klases skolniece Una Lidere un Rīgas Hanzas vidusskolas 1. klases skolnieks Krišjānis Kļaviņš.

Tūrisma firma SIA Prieks tūre pārtraukusi darbu, paliekot parādā simtiem klientu par apmaksātiem, bet atceltiem ceļojumiem. Daudziem ceļotājiem gaidītās bezrūpīgās atpūtas vietā nākas liet asaras.

Ja piepildītos visu partiju solījumi pirms 13. Saeimas vēlēšanām, vidējā alga Latvijā būtu 1500 eiro, ārsti uz rokas saņemtu 1700 eiro, pedagogi – 1000 eiro. Lielākas algas būtu arī zinātniekiem, turklāt viņus, tāpat kā tālu no Rīgas dzīvojošos, vispār atbrīvotu no nodokļiem.

Lai gan pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies, jārēķinās, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums starp pasaules lielvalstīm saglabāsies. Tas ietekmēs arī Latviju, kuras uzņēmumiem būs grūtāk konkurēt noteiktos ārvalstu tirgos.

IKEA veikals Rīgā, kas apmeklētājiem durvis vērs 30. augustā, ar 34 500 kvadrātmetriem un 8000 dažādu preču piedāvājumu būs lielākais Baltijas valstīs. Preču cenas būšot tādas pašas kā Viļņas IKEA.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vērsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru uzsākt apstākļu pārbaudi par Ekonomikas ministrijas augstāko administratīvo amatpersonu rīcību, vērtējot tās atbilstību sabiedrības interesēm un valsts atbalsta mērķiem, un tās radītām tiesiskām un finansiālām sekām saistībā ar obligāto iepirkuma komponenti (OIK).

Latvijā jau vairāk nekā pusgadu ir pieejami zibmaksājumi – starpbanku pārskaitījumi dažu sekunžu laikā bez brīvdienām jebkurā diennakts laikā. Tomēr joprojām ir situācijas, kad nauda no vienas bankas uz otru ar pārskaitījumu ceļo vairākas dienas.

Vienas no vislielākajām algām šobrīd saņem informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti. Un tomēr šīs profesijas pārstāvju trūkst gan Latvijā, gan citās valstīs. Savā starpā par labākajiem speciālistiem cīnās ne tikai uzņēmumi, bet pat valstis.

Pārtikas iepirkuma grozu šobrīd sadārdzina sviests, piens, olas, putnu un liellopu gaļa. Taču eksperti lēš, ka drīzumā par olām, putnu gaļu, miltiem un maizi varētu būt jāmaksā vēl dārgāk, jo sliktās labības ražas dēļ kāpušas graudu cenas.

Pirmajā pusgadā Latvijā atklātas 708 viltotas eiro banknotes un 115 monētas par kopējo summu 40 553 eiro. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā ir mazs naudas viltojumu gadījumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Ēnu ekonomika ir viena no aktuālākajām problēmām Latvijā. To ir mēģināts izskaust gan ar pātagu – pastiprinot kontroles pasākumus, gan ar burkānu – piedāvājot nodokļu parādu soda naudas dzēšanu. Uzņēmēji uzskata, ka tā vietā, lai cīnīties tikai ar sekām, ir jānovērš cēloņi, kas sekmē pelēko uzņēmējdarbību.

Eiropas Savienība apstiprinājusi stratēģiju Eiropa 2020, kas nosaka, ka iedzīvotājiem 2020. gadā nepieciešams nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam, kura ātrums ir vismaz 30 Mbit/s, un vismaz 50 procentus mājsaimniecību apgādāt ar tādu interneta pieslēgumu, kas nodrošina ātrumu virs 100 Mbit/s.

Kavēta kredīta vai līzinga atmaksa, nenomaksāti komunālo vai citu pakalpojumu rēķini – tā ir daļas iedzīvotāju ikdiena. Laikus nenokārtotas saistības ir katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam.

Latvijā kāzas tiek rīkotas lielākoties vasarā, kad laulību skaits, salīdzinot ar ziemas mēnešiem, pat trīskāršojas. Taču rītdiena dzimtsarakstu nodaļās būs īpaši saspringta, jo daudzi pāri, kas šogad nolēmuši mīt gredzenus, par īpašo dienu izvēlējušies rītdienu, tas ir, dienu, kad datumā ir trīs astotnieki – 18.08.2018.

Rīga 19. un 20. gadsimta mijā neapšaubāmi bija visas Baltijas progresīvākā pilsēta. Tās redzeslokā bija arī jaunā un plaukstošā enerģētikas nozare, ieviešot vienu no sava laika spilgtākajām inovācijām – elektrisko enerģiju. 1878. gadā elektriskā gaisma Rīgā bija pirmā visas Baltijas mērogā, un arī turpmākajos gados un pat desmitgadēs Latvija un, jo sevišķi, Rīga apsteidza pārējo Baltiju elektriskās tehnoloģijas attīstībā. Tā tas ir joprojām, jo Rīgā atrodas Baltijas mērogā neaizstājamās Rīgas termoelektrostacijas jeb Rīgas TEC.

Neskatoties uz virtuālo valūtu riskiem, tās nav plānots aizliegt ne Eiropā, ne Latvijā, toties uzraudzīt – gan. Nākotnē par peļņu, kas gūta no virtuālās valūtas rakšanas vai pārdošanas, visticamāk, būs jāmaksā nodoklis.

Pateicoties pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanai Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, tos šogad veikalos var iegādāties lētāk nekā pērn. Tāpat, pretēji pesimistu bažām, PVN likmes samazinājums nav radījis robu valsts budžetā.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti, vasaras vidū vērtējot potenciālo graudu ražu, prognozēs bija visai skeptiski – šā gada raža būs mazāka nekā pērn. Vācot ražu zemnieki to redz savām acīm – vietām saimniecībās rudzu kopievākums ir uz pusi mazāks nekā pērn, mieži nav novākti pat ne uz pusi tik daudz, cik pērn, kviešu raža par 30 procentiem mazāka, savukārt ienākumi no rapšu lauka – par trešdaļu mazāki nekā pērn.

Trīs gadu laikā, kopš darbojas Latvijas Zemes fonds, tas iznomājis 332 īpašumus 5768 hektāru platībā, bet lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezis 224 hektārus. Visvairāk darījumu bijis Zemgalē, bet vismazāk – Latgalē.