Ēnu ekonomika ir viena no aktuālākajām problēmām Latvijā. To ir mēģināts izskaust gan ar pātagu – pastiprinot kontroles pasākumus, gan ar burkānu – piedāvājot nodokļu parādu soda naudas dzēšanu. Uzņēmēji uzskata, ka tā vietā, lai cīnīties tikai ar sekām, ir jānovērš cēloņi, kas sekmē pelēko uzņēmējdarbību.
Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Arņa Saukas pētījumu, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija lielākais starp Baltijas valstīm - 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz 6 miljardi eiro. Lietuvā un Igaunijā, pēc šā pētījuma datiem, pelēkā ekonomika iekšzemes kopproduktā aizņem 18,2 procentus.
Vairāk nekā puse jeb 56% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomiku Latvijā veicina pārāk augsti nodokļi, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Aptauja arī parāda, ka puse jeb 52% uzņēmēju ir pārliecināti, ka darba ņēmēji aplokšņu algas izvēlas nevis banku vai nebanku kredītdevēju parādsaistību dēļ, bet gan citu apsvērumu mudināti, piemēram, lai saņemtu lielāku atlīdzību.
Otrs būtiskākais faktors, uzņēmēju ieskatā, kas sekmē ēnu ekonomiku, ir uzticības trūkums valstij, to norādīja 26% Latvijas uzņēmēju. Savukārt 7% uzskata, ka ēnu ekonomiku veicina godprātības trūkums sabiedrībā. Pētījums arī atklāj, ka vairāk nekā puse jeb 52% uzņēmēju nepiekrīt apgalvojumam, ka darba ņēmēji paši izvēlas aplokšņu algas, lai izvairītos no dažādām saistībām, un norāda, ka aplokšņu algas izvēlas citu iemeslu dēļ, piemēram, lai uz rokas saņemtu vairāk naudas vai tādēļ, ka nav ticības valstij un tās sociālajām garantijām.
«Pēdējā pusgada laikā gan politiskajā, gan mediju darba kārtībā samērā bieži izskan apgalvojums, ka darba ņēmēji izvēlas saņemt atalgojumu aploksnē parādsaistību dēļ. Izpētot uzņēmēju viedokli, var secināt, ka ir virkne citu faktoru, kas daudz vairāk ietekmē ēnu ekonomikas veidošanos valstī, tajā skaitā aplokšņu algu maksāšanu un saņemšanu. Aptaujas dati parāda, ka uzņēmēji aicina politiķus domāt par darbaspēka nodokļu mazināšanu kā primāro un efektīvāko instrumentu cīņai ar ēnu ekonomiku,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Ēnu ekonomiku veicinoši faktori, % no aptaujātajiem uzņēmējiem
Pārāk augsti nodokļi 56
Uzticības trūkums valstij 26
Godprātības trūkums sabiedrībā 7
Iedzīvotāju parādsaistības bankās un pie nebanku kredītdevējiem 2
Cits 9
Ēnu ekonomiku veicinoši faktori, % no aptaujātajiem iedzīvotājiem
Pārāk augsti nodokļi 42
Uzticības trūkums valstij 33
Godprātības trūkums sabiedrībā 11
Cits 14
Avots: Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija
