Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs – parādnieks
 
©F64

Kavēta kredīta vai līzinga atmaksa, nenomaksāti komunālo vai citu pakalpojumu rēķini – tā ir daļas iedzīvotāju ikdiena. Laikus nenokārtotas saistības ir katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam.

Visvairāk parādu ir jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Tikai divas trešdaļas respondentu (67%) šādā vecumā varēja apgalvot, ka viņiem nav nekādu laikus nenokārtotu saistību. Taču nebūt nav tā, ka tieši zemāko ienākumu saņēmēji saskaras ar lielākajām maksāšanas grūtībām, gluži pretēji, ar maksāšanas disciplīnu vismazāk (64%) var lepoties iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem, tas ir, aptuveni 500 līdz 700 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Tajā pašā laikā iedzīvotāji ar laikus nenokārtotām saistībām aizņemties plāno biežāk nekā tie, kas ar saviem maksājumiem tiek galā sekmīgi.

«Maldīgs ir priekšstats, ka kredītvēsture attiecas tikai uz banku pakalpojumu izmantotājiem, jo faktiski maksājuma disciplīna un līdz ar to arī kredītvēstures veidošana sākas līdz ar pirmo izrakstīto rēķinu - kavēts maksājums vienam uzņēmumam, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējam, var izrādīties šķērslis pakalpojuma saņemšanai no cita. Izvērtējot potenciālā klienta kredītvēsturi, tiek ņemta vērā gan uzņēmuma iekšējā informācija par iepriekšējo sadarbību ar šo personu, gan dažādu ārējo reģistru dati, piemēram, Latvijas Bankas kredītu reģistrā, Kredītinformācijas birojā un Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija. Īpaši par kredītvēstures veidošanu jādomā jauniešiem, kam dažādu materiālu vajadzību apmierināšana vēl tikai priekšā (piemēram, dzīvokļa īrēšana vai pirkšana, studiju kredītu ņemšana), lai neradītu nelāgu iespaidu par saviem ieradumiem rīcībā ar naudu,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Aptauja atklāj, ka piektdaļa iedzīvotāju ir saskārušies ar situāciju, kad iepriekš kavētie maksājumi traucējuši vai pat lieguši saņemt aizņēmumu. Pat sadzīviski sīkumi, uzticot samaksāt rēķinu ģimenes loceklim, kurš par to aizmirst, vai atstājot kāda pakalpojuma pieslēgumu uz sava vārda dzīvoklī, kurā vairs nedzīvo, var draudēt ar paša reputācijas iedragāšanu. «Kredītvēsturi var sabojāt ātri, bet izlabošanai būs nepieciešams krietni ilgāks laiks. Ar parāda atmaksu vien sabojātā kredītvēsture netiks labota, jo informācija par tā esamību saglabāsies vairākus gadus. Protams, tiek ņemts vērā arī kavējumu veids, ilgums un regularitāte, jo tas viss norāda uz klienta disciplīnu maksājumu veikšanā. To arī apstiprina pētījuma rezultāti, atklājot, ka tie, kuri vēsturiski kavējuši kredītu maksājumu veikšanu, sarežģījumus jauna kredīta saņemšanā izjutuši daudz biežāk nekā tie, kam paslīdējusi kāja kāda rēķina apmaksā,» atzīst E. Kropa.

Tajā pašā laikā iedzīvotāji ar laikus nenokārtotām saistībām aizņemties plāno biežāk nekā tie, kas ar saviem maksājumiem tiek galā sekmīgi. 60 procenti no tiem, kuriem ir problēmas ar kredīta vai pakalpojumu apmaksu, atzinās, ka nākotnē atkal plāno ņemt aizņēmumu.