Eiropas Centrālās bankas (ECB) eksperti prognozē, ka nākotnē gaidāma krīze un tā, visticamāk, varētu būt saistīta ar nekustamo īpašumu tirgu un hipotekāro kreditēšanu, savukārt Luminor uzskata, ka Latvijā divu trīs gadu laikā iestāsies zelta laikmets, ja vien pasauli nesatricinās kādi neparedzēti apstākļi.
Ierēdņu un bankas ekspertu izteiktās nākotnes prognozes šobrīd ir visai optimistiskas. IKP izaugsme 2019. gadā Latvijā tiek prognozēta no 3% (Latvijas Banka, Swedbank) līdz 3,8% (Luminor). Visai augstu IKP prognozi ir izteikuši arī OECD eksperti - 3,6% - un Starptautiskais Valūtas fonds - 3,5 procenti.
Pirmskrīzes gatavība
«Izaugsme nekustamo īpašumu tirgū, komercīpašumu tirgū ir ļoti būtiska gan cenu, gan darījumu apjoma ziņā. Manā skatījumā risku rada mainīgo procentu likmju izmantošana, jo nav garantijas, ka, likmēm pieaugot, palielināsies arī uzņēmumu ieņēmumi vai iedzīvotāju algas, taču maksājumi par kredītiem pieaugs. Mēs ļoti uzmanīgi sekosim norisēm nekustamo īpašumu tirgū. Tas attiecas ne tikai uz Latviju vai Baltiju, bet arī uz citām valstīm,» intervijā LETA sacīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī.
Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš savukārt ir optimistiskāk noskaņots. Viņaprāt, tuvākajā laikā Latvijā nav gaidāmas lielas krīzes.
Viņš gan pieļauj, ka kaut kādas krīzes pazīmes varētu būt gaidāmas ap 2025.-2026. gadu, kad beigsies Rail Baltica projekts un būs mazāks ES finansējums. «Tomēr katras krīzes iespaidu var novērst, tai laikus sagatavojoties,» pārliecināts teic P. Strautiņš.
Daniela Nuī uzskata, ka Eiropa šobrīd ir daudz labāk sagatavota krīzei, jo krīzes pārvaldības mehānisms ir diezgan spēcīgs. «Vienīgā lieta, kas ir pilnīgi droša - jauna krīze būs. Taču mēs nezinām, ne kad, ne kāpēc tā notiks,» rezumēja ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja. Tāpēc krīzei ir jābūt gataviem un bankām ir jābūt drošām un stabilām, nodrošinot pietiekamu labas kvalitātes kapitālu. Pēc D. Nuī teiktā, pašlaik eirozonas banku vidējais pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir virs 14%, kas būtiski pārsniedz pirmskrīzes līmeni.
Labklājības laiks turpināšoties
Luminor ekonomists P. Strautiņš uzskata, ka Baltijas valstis šobrīd bauda augstāko labklājības līmeni, ko tās jebkad ir sasniegušas, un tām ir labas iespējas strauji vairot savu bagātību arī nākotnē. Pēc viņa prognozēm, Latvijā divu trīs gadu laikā iestāsies zelta laikmets, ja vien pasauli nesatricinās kādi neparedzēti apstākļi.
Komentējot labvēlīgo ekonomisko situāciju, Pēteris Strautiņš norāda, ka tas kaut kādā ziņā ir veiksmes nopelns, taču galvenokārt likumsakarība. Situācija eksporta tirgos ir labvēlīga, ko spējam izmantot, pateicoties straujajām strukturālajām pārmaiņām eksporta sektorā. Luminor paredz, ka iekšzemes kopprodukts 2018. gadā būs pieaudzis par 4,3% procentiem un 2019. gadā - par 3,8 procentiem, kas ir par 0,1 procentpunktu optimistiskāka prognoze nekā iepriekšējā. Lietuvā IKP izmaiņas nākamgad gaidāmas 3,0 procentu apmērā, Igaunijā - 3,1 procenta apmērā.
Arī pēdējos gados Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi straujāka nekā kaimiņvalstīs. Tajā pašā laikā inflācija ir mazāka par gaidīto. «Īpaši jāuzsver tas, ka pakalpojumu cenu inflācija, kurā pārmērīgs algu izmaksu spiediens varētu parādīties vispirms, ir bijusi stabila, svārstoties nedaudz virs 3% gada griezumā. Gaidāms, ka kopējais cenu kāpums nākamgad nedaudz paātrināsies, tuvojoties 3% atzīmei,» pieļauj P. Strautiņš.
Ekonomists norādīja, ka Latvijā pirms pāris gadiem bija dziļš kritums investīcijās, taču pērn investīcijas auga ļoti strauji, arī šogad gaidāms divciparu skaitļa pieaugums. Pēc viņa vērtējuma, investīciju kāpums, tajā skaitā ES fondu piesaiste, ir bijis galvenais iemesls tam, ka ekonomika šogad un pērn augusi daudz straujāk nekā 2016. gadā. 2019. gadā ES fondu plūsma visdrīzāk vēl nedaudz palielināsies, bet tās devums izaugsmes procentos vairs nebūs tik dāsns. Daudz kas būšot atkarīgs no mājokļu tirgus un ar struktūrfondiem nesaistīto biznesa investīciju projektu spējas pārņemt izaugsmes virzītāja lomu.
Igauņi atgriežas
masveidā, latvieši vēl ne Luminor ir izpētījusi, ka ekonomikas izaugsme ir padarījusi Baltijas valstis par konkurētspējīgākām dzīvesvietām. «Igaunijā pozitīva migrācijas bilance ir bijusi jau trīs gadus, pērn arī iebraukušo Igaunijas pilsoņu skaits pārsniedza izbraukušo skaitu,» skaidro P. Strautiņš. Piemēram, 2017. gadā Igaunijā iebraukušo iedzīvotāju skaits pārsniedza izbraukušo skaitu par vairāk nekā pieciem tūkstošiem. Arī Lietuvā pēdējo trīs mēnešu laikā ieceļotāju skaits pārsniedzis izceļotāju skaitu. «Latvijā signāli par migrācijas plūsmas virziena maiņu pagaidām vēl ir vājāki,» atklāj P. Strautiņš.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopš 1991. gada Latvijā migrācijas saldo katru gadu ir bijis negatīvs. Pērn Latvija šādā veidā pazaudēja teju astoņus tūkstošus cilvēku.