Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti, vasaras vidū vērtējot potenciālo graudu ražu, prognozēs bija visai skeptiski – šā gada raža būs mazāka nekā pērn. Vācot ražu zemnieki to redz savām acīm – vietām saimniecībās rudzu kopievākums ir uz pusi mazāks nekā pērn, mieži nav novākti pat ne uz pusi tik daudz, cik pērn, kviešu raža par 30 procentiem mazāka, savukārt ienākumi no rapšu lauka – par trešdaļu mazāki nekā pērn.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati liecina, ka šogad par 35% samazinājies ziemas kviešu un par 20% ziemas rapša pieteikto platību apjoms, bet par vairāk nekā 40% pieaudzis vasaras kviešu un rapša pieteikto platību apjoms. LAD to skaidro ar pagājušā gada laikapstākļiem, kad daudzviet Latvijā bija ilgstošas lietavas un plūdi, kas radīja problēmas lauksaimniekiem apstrādāt laukus un veikt sēšanas darbus. Par 20 procentiem pieaudzis arī pieteikto papuvju apjoms, jo ne tikai rudenī nevarēja iesēt ziemājus, bet arī pavasarī daudzas platības traucēja apstrādāt sausums.
Lauku mazāk, ražas - niecīgākas
Ikšķiles novada zemnieku saimniecībai Lauciņi šis sausais gads ir sarežģītāks nekā pērn, kad Latviju mērcēja lietavas.
«Pagājušais gads, pat neskatoties uz lietaino laiku, mums bija labvēlīgāks, jo ražu paspējām novākt. Tie, kas to nepaspēja izdarīt, protams, cieta zaudējumus. Taču pagājušā gada lietavu dēļ daudzām saimniecībām, to skaitā arī manējai, bija problēmas ar ziemāju sēju, kas atsaucās uz šā gada ražu. Ziemājus nevarējām iesēt tik lielās platībās, kā bija domāts. Savukārt vasarāji sausuma dēļ šogad nav padevušies tik labi, kā citus gadus. Šajā ražas novākšanas sezonā, protams, var ietaupīt uz kaltēšanu, bet nav jau ko vākt - nav graudu masas. Varbūt kādā novadā situācija ir labvēlīgāka, bet ne šajā pusē,» atklāj Lauciņu saimnieks Ainārs Stiliņš.
Lauciņos šogad ievākts uz pusi mazāk rudzu nekā pērn, jo rudzu ražība bijusi par 20 procentiem mazāka, un arī iesētās platības mazākas nekā iepriekšējā sezonā. Mieži nokulti pat ne uz pusi tik daudz cik pērn, kviešu raža par 30 procentiem mazāka. Savukārt rapša lauki naudas izteiksmē ienesuši par trešdaļu mazāk nekā iepriekš. A. Stiliņš vērtē, ka šogad ar graudaugiem apsētie 100 hektāri saimniecībai nesuši zaudējumus. Situāciju glābjot vien Eiropas Savienības subsīdijas, kas kompensē ieguldījumus. «Šis gads investīcijām nebūs labvēlīgs,» secina A. Stiliņš.
Tomēr saimnieks ir optimisma pilns un gatavojas jau ziemāju sējai. Nākamgad, tāpat kā iepriekšējos gadus, saimniecība audzēs rudzus, miežus, rapsi, bet visvairāk - kviešus.
Savukārt Lēdurgas pagasta zemnieku saimniecībā Dzirnieki nākamā gada ražai visvairāk sēs auzas. Taču, tāpat kā citus gadus, nākamgad audzēs arī rudzus un kviešus. Dzirnieku saimnieks Āris Kronbergs atklāj, ka viņa apsaimniekotajos 100 hektāros augsne lielākoties ir piemērota šai kultūrai. Lēdurgas pusē auzas tiek audzētas kopš seniem laikiem, pat tad, kad, kā smej pats saimnieks, Latvija ar auzām bija iebraukusi auzās, proti, šo kultūru tikpat kā vairs neaudzēja. Pateicoties Rīgas dzirnavnieka iniciatīvai atbalstīt vietējos auzu audzētājus, Latvijā šos graudus atkal audzē. Šobrīd Rīgas dzirnavnieka auzu programmā ir iesaistījušās 30 saimniecības, kas izaudzē 30 000 tonnu auzu.
Dienā, kad Neatkarīgā sastapa Dzirnieku saimnieku Āri Kronbergu, viņš ar kombainu vāca auzas. «Raža ir par kādu trešdaļu mazāka un kvalitāte sausuma dēļ sliktāka. Pērn no hektāra izdevās ievākt 6 tonnas auzu, šogad noteikti tik daudz nebūs,» prognozē saimnieks. Neskatoties uz mazāku ražu, par izdzīvošanu Dzirnieki nebēdā. «Mēs noteikti izvilksim, jo mēs neesam nevienam parādā. Mums nav kredītu. Viss, ar ko saimniekojam, ir pašu, ieskaitot tehniku,» teic A. Kronbergs.
Rudzu programma
Rudzi, kas izsenis bijuši viena no Latvijas pamatgraudaugu kultūrām, ar katru gadu tiek audzēti arvien mazāk. Rudzu audzēšanas popularitāte pēdējo desmit un divdesmit gadu laikā ir strauji sarukusi. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, deviņdesmito gadu sākumā Latvijā ar rudziem tika apsēti vidēji 85 000 hektāru gadā, 2008. un 2009. gadā - 59 000 hektāru, bet pēdējos piecos gados - no 32 000 līdz 37 000 hektāru. Pērn rudzi tika iesēti 33 900 hektāru platībā, bet šā gada ražai - vairs tikai 18 700 hektāru platībā. Tik straujā sējumu platību samazinājumā lielā mērā vainojamas pagājušā rudens lietavas, kas traucēja lauku apsēšanu.
Lai sekmētu lauksaimnieku interesi audzēt rudzus un uzlabotu graudu kvalitāti, Latvijas graudu pārstrādes uzņēmums AS Rīgas dzirnavnieks šoruden sāks sadarbību ar pirmajām saimniecībām rudzu audzēšanas programmā.
Rīgas dzirnavnieks ar savu rudzu audzēšanas programmu cer zemniekus ieinteresēt šīs kultūras audzēšanā. Uzņēmums dos zemniekiem sēklas, nodrošinās agronomu konsultācijas, kā arī iepirks atpakaļ izaudzētos graudus par augstāku cenu nekā parasti. Sadarbība tiks uzsākta jau šogad, pirmajām pilotsaimniecībām iesējot ziemas rudzus nākamā gada ražai.
«Pateicoties mērķtiecīgam darbam daudzu gadu garumā, Latvija pasaulē ir pazīstama kā teicamas kvalitātes kviešu audzētāja. Mēs vēlamies sasniegt to pašu arī ar citām graudu kultūrām, tostarp arī rudziem. Mēs zinām, ka to var izdarīt, jo pirms četriem gadiem sākām līdzīgu programmu ar auzām un redzam ļoti teicamu rezultātu, ar kuru apmierināti esam gan mēs, gan auzu audzētāji. Šobrīd ir pienācis laiks pievērst īpašu uzmanību rudziem un ar mērķtiecīgu darbu panākt, lai esam rudzu kvalitātes jomā vieni no labākajiem reģionā,» uzsver Rīgas dzirnavnieka direktore Anita Skudra.
Labi rudzi gardai maizei
Rudzu audzēšanas programmā plānots izmantot Skandināvijā selekcionētas un pārbaudītas rudzu hibrīda šķirnes. Rīgas dzirnavnieks kopā ar agronomiem šobrīd atlasa labākās šķirnes, kas ir izturīgākas un ražīgākas Latvijas apstākļiem.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe teic, ka būtu labi vairāk attīstīt Latvijas rudzu šķirnes, varbūt pat saņemt līdzīgu atbalstu kā Igaunija par savas nacionālās rudzu šķirnes audzēšanu.
Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis atklāja, ka ZM ir mēģinājusi Eiropas Savienības līmenī cīnīties par Latvijā radītās rudzu šķirnes Kaupo saglabāšanu un atbalsta saņemšanu par tās audzēšanu, taču Eiropa atzinusi to par pārāk jaunu šķirni, lai tai piešķirtu šo īpašo statusu.
Maizes cepēji atzīst, ka labāku un gardāku rudzu maizi varot izcept no vietējām šķirnēm, piemēram, Kaupo. Savukārt zemnieki dod priekšroku hibrīdšķirnēm, kas ir ražīgākas. Tāpēc arī maizes cepēji priecātos, ja Kaupo audzēšana tiktu atbalstīta.
Lauku atbalsta dienests, apkopojot datus par šā gada platību maksājumu iesniegumiem, secina, ka šis ir pirmais gads, kad atbalstam tika pieteikti 1056 hektāri Kaupo šķirnes rudzu, no kuriem tradicionāli var izcept īstu lauku rupjmaizi. Savukārt citas rudzu šķirnes šogad tika audzētas 20 700 hektāru platībā.
