IT speciālistu trūkums liek būt radošiem
Vienas no vislielākajām algām šobrīd saņem informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti. Un tomēr šīs profesijas pārstāvju trūkst gan Latvijā, gan citās valstīs. Savā starpā par labākajiem speciālistiem cīnās ne tikai uzņēmumi, bet pat valstis.
ManpowerGroup veiktais globālais pētījums liecina, ka pēdējos 12 gados darbinieku trūkums nekad nav bijis tik akūts kā tagad. 45% no visā pasaulē aptaujātajiem darba devējiem atzīst, ka atrast darbiniekus ar nepieciešamo kvalifikāciju ir ļoti grūts uzdevums. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 39 000 darba devēju no 43 valstīm, un tajā apstiprinājās, ka vislielākais pieprasījums ir pēc cilvēkiem ar specifiskām tehniskām prasmēm, tas ir, inženieriem un IT speciālistiem.
Darbiniekus meklē pat iekārojamākie
Swedbank Karjeras centra vadītāja Rita Majore atzīst, ka informācijas teoloģiju speciālisti ir augsti pieprasīta profesija darba tirgū un šīs jomas speciālistu piesaistē ir augsta konkurence.
«Izaicinājums šo speciālistu piesaistē ir tas, ka tirgū brīvu speciālistu nav, pieredzējuši speciālisti jau strādā un paši darbu nemeklē, līdz ar to nepieciešams šos profesionāļus uzrunāt un ieinteresēt. Lai arī par šiem speciālistiem cīnāmies ne tikai finanšu industrijas, bet visa tirgus kontekstā, redzam priekšrocību, ko varam piedāvāt, proti, radīt produktus, ko ikdienā lietos paši IT speciālisti un līdz ar viņiem miljons citu Swedbank klientu, arī viņu radu un draugu loks, turklāt piedāvājam viņiem interesantu darba saturu un citus nosacījumus,» skaidro R. Majore. Šobrīd Swedbank mājas tirgos - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā - ir atvērtas aptuveni 500 pozīcijas IT jomā, lai gan Swedbank ir viens no Latvijas iekārotākajiem darba devējiem.
Accenture, kas arī ir viens no iekārojamākajiem darba devējiem un lielākais uzņēmums Latvijā pēc tajā nodarbināto IT speciālistu skaita, iepriekšējā uzņēmuma finanšu gadā darbinieku skaitu Latvijā palielināja par 40 procentiem. Šobrīd uzņēmumā ir 50 brīvas vakances.
Izglītība un pieaugušo pārkvalificēšana
Pēc informācijas tehnoloģiju speciālistiem pieprasījums ir tik liels, ka topošie IT speciālisti no augstskolas sola tiek izķerti jau pirmajos kursos. Lai novērstu IT speciālistu trūkumu, ar uzņēmumu iniciatīvu vien nepietiek.
Accenture personāla daļas vadītāja Latvijā Zanda Arnava norāda, ka daudz darāmā ir izglītības jomā, sākot ar bērnu izglītības programmām pamatskolā, panākot lielāku interesi par eksakto mācību priekšmetu, it īpaši matemātikas apguvi. Tāpat liels akcents no valsts puses kopā ar nozari būtu jāveltī tam, lai aizvien vairāk meiteņu pievērstos un saskatītu karjeras iespējas IT nozarē. «Piemēram, ekonomika un grāmatvedība sabiedrībā tiek uzskatīta par meitenēm piemērotu profesiju, un studentu vidū meitenes ir vairākumā, taču IT nozarē meiteņu īpatsvars pārsniedz tikai 20 procentus. Savukārt realitātē prakse liecina, ka grāmatvežiem un IT speciālistiem ir nepieciešamas līdzīgas prasmes un zināšanas,» skaidro Z. Arnava.
Atbilstoši domnīcas CERTUS pētījumam, Latvijā gadā būtu nepieciešams apmēram 3000 informācijas un komunikāciju tehnoloģijas absolventu, lai apmierinātu tirgus vajadzības. Ir vairākas idejas, par ko nozarē diskutē, kā šo jautājumu visiem kopā risināt. «Lai arī šobrīd redzam, ka topošajiem studentiem ir liela interese pieteikties studijām IT nozarē, visiem kopā jādomā, kā samazināt studentu skaitu, lai studijas netiktu pamestas 1. vai 2. kursa laikā,» teic Z. Arnava
R. Majore uzskata, ka valstiskā līmenī būtu jārada programmas, kas piedāvātu atbalstu iegūt praktiskas iemaņas gan studējošiem citās jomās, gan pārkvalificēšanās iespējas citu nozaru pārstāvjiem .
Igauņi medī Latvijas IT speciālistus
Igaunijā ar tās 1,3 miljoniem iedzīvotāju ir augošs IT un telekomunikāciju sektors. Tiek prognozēts, ka ap 2020. gadu darba tirgū pietrūks 37 000 IT speciālistu. Vismaz daļu speciālistu Igaunija cer atrast Latvijā. Lai īstenotu šo mērķi, Igaunija ir uzsākusi ambiciozu darbinieku piesaistes kampaņu Career Hunt, lai Latvijā atrastu speciālistus, kas ir gatavi pretendēt Igaunijā uz vadošajiem tehnoloģiju amatiem tādās starptautiski pazīstamās kompānijās kā Taxify, Twilio,Microsoft, Veriff un Swedbank.
Potenciālajiem kandidātiem tiks organizēts piecu dienu brauciens uz Igauniju, kura laikā viņi tiksies ar vietējiem IT milžiem, apmeklēs NATO Kiberaizsardzības centru, pasaulē lielāko robotu festivālu Robotex, kā arī varēs piedalīties darba intervijās. Tāpat paredzētas izlaides.
Darba meklēšanas portāla Jobbatical izpilddirektore Karoli Hindriksa atzīst, ka darbinieku trūkums ir viena no lielākajām problēmām tehnoloģiju sektorā, un Igaunija ar tās kampaņu mainīs cilvēku priekšstatu par darbinieku meklēšanu.
«Salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi talantu medības ir nonākušas līdz galējībām. Ar parastiem darba sludinājumiem vairs nepietiek. Cilvēki ir daudz mobilāki nekā iepriekš, bet, lai viņi atnāktu pie jums, ir jāiegulda arvien lielāki pūliņi,» teic K. Hindriksa.
Nozare bez robežām
Accenture personāla daļas vadītāja Latvijā Zanda Arnava Neatkarīgajai atklāj, ka līdzīga veida piedāvājumi Latvijā parādoties ik pa laikam. «Novērojumi liecina, ka atalgojums parasti nav galvenais faktors, kāpēc IT speciālists nolemj pārcelties citur. Bieži vien pārcelšanās ir saistīta ar ģimenes, draudzības, veselības vai citu faktoru dēļ. Izvēloties un pieņemot darba piedāvājumu citā valstī, ir jāņem vērā dzīvošanas izmaksas, lai neizveidojas situācija, ka atalgojums ir lielāks, bet daudz vairāk ir jāmaksā par dzīvokli, ēdienu, kultūras pasākumiem, nesamazinot dzīves līmeni, pie kura cilvēks ir pieradis. Lielu lomu spēlē tas, vai IT speciālistam ir ģimene, vai uz kaimiņvalsti viņš vai viņa varētu pārcelties kopā ar sievu vai vīru, bērniem, vai bērniem latviešu valodas vietā bērnudārzā vai skolā tiks mācīta igauņu valoda, vai tikšanās ar vecvecākiem un draugiem netiks ierobežota. Lai arī Igaunija ir viena no Baltijas valstīm, mēs esam atšķirīgi, mums ir sava valoda, mentalitāte utt.,» saka Z. Arnava.
Turklāt jau šobrīd IT speciālisti var strādāt no jebkuras vietas un valsts. IT Latvijas IKT pakalpojumu eksports atbilstoši Latvijas Bankas datiem šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 170 miljonus eiro.