Ilze Šteinfelde / Autori

Atšķirībā no citiem mazumtirgotājiem, kas savus tīklus sāka būvēt pamazām, atverot vienu veikalu pēc otra, Vācijas zemo cenu veikalu tīkls Lidl Latvijā vienlaikus atklās uzreiz vismaz 10 veikalus. Lai gan pirmo veikalu atvēršana varētu būt aptuveni 2020. gada sākumā, Lidl Latvija jau ir sācis darbinieku meklēšanu.

Lai veidotu labāko praksi personāla vadībā Latvijā, katru gadu Latvijas Personāla vadīšanas asociācija ( LPVA) piešķir Gada balvu labākajam personāla vadības projektam. Šogad galveno balvu ieguva Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme projekts Veiktspējas rādītāju matricas ieviešana un to sasaiste ar apmaksu.

Daļa aviokompāniju, vēloties paātrināt pasažieru iekāpšanu lidmašīnā, no 1. novembra ievieš jaunu bagāžas pārvadāšanas kārtību. Diemžēl lielākoties tā ir pasažieriem neizdevīga, jo par somu, ko līdz šim varēja uzskatīt par standarta rokas bagāžu un kuru varēja ņemt līdzi ceļojumā bez maksas, piemēram, Ryanair un Wizz Air pasažieriem būs jāmaksā. Savukārt nacionālā aviokompānija airBaltic saviem pasažieriem joprojām ļauj salonā bez maksas ņemt līdzi standarta rokas bagāžu.

Visintensīvāk pesticīdi Latvijā tiek lietoti lauku pupu, ziemas kviešu un ziemas rapša sējumos – attiecīgi 1,49 kilogrami, 1,45 kilogrami un 1,43 kilogrami uz vienu sējumu hektāru. Tiesa, tas ir nedaudz mazāk nekā 2012. gadā, kad Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veica iepriekšējo pētījumu.

Saeimai galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, tie samazina noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežo uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu.

Latvija šobrīd ir pirmā no Baltijas valstīm, kas daļai pārtikas produktu – šajā gadījumā augļiem un dārzeņiem – ieviesusi samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Pozitīvie ieguvumi, ko devusi šī iniciatīva, vieš cerības, ka nākotnē samazināto PVN likmi varētu piemērot arī citiem pārtikas produktiem, piemēram, maizei, pienam, gaļai.

Neskatoties uz elektronisko mediju popularitāti, drukāto mediju nozīme pieaug. 2019. gadam Latvijas pasts piedāvā abonēt kādu no 749 Latvijas vai ārvalstu preses izdevumiem, kas ir par 27 izdevumiem vairāk nekā pirms gada.

Bažas par jaunu pārtikas cenu kāpuma vilni ir pārspīlētas. Lielākajai daļai pārtikas produktu, pēc Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra prognozēm, cena nekāps. Piens, gaļa, kartupeļi, cukurs, visticamāk, noturēsies esošajā cenu līmenī, taču pircējiem jārēķinās, ka dārgāki varētu kļūt, piemēram, milti un to izstrādājumi, olas un vistu gaļa.

Solījumi samazināt vai pat vispār atcelt kādu nodokli ir labs priekšvēlēšanu mārketings. Ikviens iedzīvotājs vai uzņēmējs priecātos nodokļos maksāt mazāk. Tomēr tieši nodokļa izmaiņas ir viens no jūtīgākajiem jautājumiem, par ko deputātiem ievēlēšanas gadījumā būs jālemj. Un tad var izrādīties, ka saldie solījumi pārvērtušies skarbā realitātē.

Latvijā ir viens no straujākajiem mazumtirdzniecības pieaugumiem Eiropā, lai gan tirdzniecības platības, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir mazāk nekā kaimiņvalstīs. Nākamgad, atveroties vairākiem jauniem lielveikaliem un tirdzniecības centriem, pieaugs arī iepirkšanās iespējas.

Atbalstot sabiedrības iniciatīvu par automātisku pārmaksāto nodokļu atmaksu, Saeima uzdevusi Ministru kabinetam izstrādāt regulējumu, lai iedzīvotājiem automātiski varētu atmaksāt pārmaksātos nodokļus. Diemžēl līdz šīm pārmaiņām ir jāgaida vēl vismaz trīs gadi.

Latvijas lauksaimnieki kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas zemniekiem 18. oktobrī Briselē plāno protestēt pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā. Šāda iespēja tika pārrunāta vakar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sapulcē.

Pagājušā gada rudens un šā gada sliktie laika apstākļi Latvijas lauksaimniekiem ir radījuši aptuveni 400 miljonu eiro lielus zaudējumus. Situāciju nav glābusi arī sējumu un stādījumu apdrošināšana, jo pret sausuma radītām sekām Latvijā pagaidām neapdrošina.

Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē apstiprināja Iekšējā tirgus un patērētāju komitejas ziņojumu par divējādas kvalitātes produktiem Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Produkti, kuru iepakojums ir identisks, bet saturs un kvalitāte – atšķirīga, vairs nedrīkstēs atrasties veikalu plauktos. Tādā veidā tikšot panākts, ka Austrumeiropas valstīs novērotā preču kvalitātes atšķirība tiks izskausta. Tiesa, pagaidām nav iedarbīgu instrumentu šī mērķa sasniegšanai.

Latvijas Banka (LB) tautsaimniecības attīstības vērtējumā saglabā piesardzīgu optimismu – iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šim gadam prognozējot 3,9 procentu apmērā. Latvijas lielākās komercbankas un Finanšu ministrija savās prognozēs ir optimistiskākas, paredzot IKP pieaugumu četru līdz 4,3 procentu apmērā. Tomēr, pat neskatoties uz tautsaimniecības pozitīvo attīstību, kas ar uzviju pilda arī Valsts kasi, Latvija, pēc LB vērtējuma, nevar atļauties nekādus papildu izdevumus.

Šogad un nākamgad lielāko daļu zemju un māju īpašnieku nodokļu pārsteigumi negaida – īpašumu kadastrālās vērtības, ko izmanto par pamatu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanai, ir iesaldētas. Taču Rīgas plānošanas reģiona pašvaldības ir noraizējušās par iespējamu NĪN kāpumu, sākot ar 2020. gadu, ko izraisītu kadastrālo vērtību straujš kāpums. Atsevišķās pašvaldībās nodokļa kāpums varētu būt pat 60 procentu apmērā, bet valstī vidēji par 30–40 procentiem.

Šogad kviešu kopraža varētu būt par aptuveni 40 procentiem mazāka nekā pērn, savukārt šo graudu cenas jau šobrīd ir par 25 procentiem augstākas. Šis cenu kāpums, visticamāk, ietekmēs graudaugu produktu – miltu, maizes, makaronu, dzīvnieku barības un citu produktu – cenu pieaugumu.

Valsts policija ir uzsākusi kriminālprocesu par SIA Prieks tūre amatpersonu iespējamu naudas piesavināšanos, saņemot no klientiem naudu par tūrisma braucieniem, bet tos nenodrošinot. Aizdomās par minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu šobrīd ir aizturēta viena persona.

Divu gadu laikā, kopš stājusies spēkā jaunā autovadītāju apmācības sistēma, drošība uz ceļiem nav būtiski palielinājusies – ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits uz Latvijas ceļiem ar katru gadu pieaug. Tiesa, arī automašīnu uz ceļiem ir vairāk nekā pirms trim gadiem. 

Latvijas simtgades svinību ietvaros sestdien notikušais lielpasākums Lauki ienāk pilsētā pulcēja tūkstošiem pilsētnieku un tūristu. Lauksaimnieki, pārtikas ražotāji, mācību spēki, biedrības un valsts iestādes kopā veidoja dzīvu stāstu par Latvijas lauku vēsturi un mūsdienīgu saimniekošanu un dzīvi laukos, ļaujot interesentiem uzzināt, kas notiek laukos – kā rodas piens, kā top maize, kas nes medu, kā izskatās traktora kabīnē.

Pretēji bažām par nodokļu ieņēmumu kritumu, Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem samazinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, šī nodokļa ieņēmumi pārspējuši visas cerības.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) eksperti prognozē, ka nākotnē gaidāma krīze un tā, visticamāk, varētu būt saistīta ar nekustamo īpašumu tirgu un hipotekāro kreditēšanu, savukārt Luminor uzskata, ka Latvijā divu trīs gadu laikā iestāsies zelta laikmets, ja vien pasauli nesatricinās kādi neparedzēti apstākļi.