Latvijas Banka aicina ņemt vērā iepriekšējās krīzes mācības
Latvijas Banka (LB) tautsaimniecības attīstības vērtējumā saglabā piesardzīgu optimismu – iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šim gadam prognozējot 3,9 procentu apmērā. Latvijas lielākās komercbankas un Finanšu ministrija savās prognozēs ir optimistiskākas, paredzot IKP pieaugumu četru līdz 4,3 procentu apmērā. Tomēr, pat neskatoties uz tautsaimniecības pozitīvo attīstību, kas ar uzviju pilda arī Valsts kasi, Latvija, pēc LB vērtējuma, nevar atļauties nekādus papildu izdevumus.
Kopš satraucošajiem notikumiem, kas skāra gan Latvijas Bankas darbu (Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana), gan finanšu sektoru kopumā (ABLV banka), ir pagājis pusgads. «Visu šo laiku Latvijas Banka strādāja ikdienas režīmā un profesionāli. Vēl vairāk - mēs ne tikai spējām nodrošināt augstu kvalitāti, saglabājot augstos standartus ikdienas darbā, bet arī domāt par attīstību,» uzsvēra Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
Arī Latvijas tautsaimniecības attīstībā Z. Razmusa saskata pozitīvas izaugsmes tendences - preču un pakalpojumu eksporta kāpumu, vidējās algas pieaugumu. Kā zināms, vidējā alga Latvijā ir pārsniegusi 1000 eiro slieksni, kas ir labas ziņas darba ņēmējiem.
«No otras puses, tas rada izmaksu spiedienu uzņēmējiem un apgrūtina uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos. Ja raugāmies ilgākā termiņā, cik noturīga varētu būt Latvijas tautsaimniecības izaugsme, tad, protams, spiediens uz darbaspēka izmaksām ir viens no faktoriem, kas varētu šo noturīgumu mazināt. Rodas jautājums, kādi ir iespējamie risinājumi. Esam dzirdējuši piedāvājumus atvērt imigrācijas slūžas - ka tas būtu viens no risinājumiem. Mēs uzskatām, ka jālūkojas drīzāk, no vienas puses, uz profesionālās izglītības un prasmju uzlabošanu, un otra iespēja ir iekšējās iedzīvotāju migrācijas uzlabošana. Tomēr, ja arī izdosies īsākā laikā uzlabot iedzīvotāju mobilitāti, tas problēmu saknē neatrisinās,» uzskata Z. Razmusa. Viņas vērtējumā darba ražīguma kāpums un profesionālās prasmes ir atslēgas vārdi Latvijas izaugsmei nākotnē.
«Latvijas tautsaimniecība turpina cikliskās izaugsmes ceļu. Tomēr nedrīkstam aizmirst par riskiem. Tuvojas Lielbritānijas izstāšanās no ES sarunu beigu posms, un aizvien lielāka ir varbūtība, ka neizdosies vienoties par labvēlīgu iznākumu. Lielu nestabilitāti rada arī pieaugošie riski, kas saistīti ar protekcionismu un globālajiem tirdzniecības kariem. Latvijā mums jābūt gataviem arī negatīvāku scenāriju iestāšanās gadījumam. Tādēļ šobrīd svarīgi veidot budžeta rezervi, lai būtu iespējas koriģēt politiku, ja īstenosies kāds no nelabvēlīgajiem scenārijiem,» skaidroja Z. Razmusa.
Budžeta izpildē šobrīd ir vērojams pārpalikums, kas atspoguļo gan sociālās apdrošināšanas iemaksu kāpumu, pieaugot darba samaksai, gan pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa ieņēmumu palielinājumu, pieaugot iekšzemes patēriņam.
2017. gads arī izceļas ar to, ka ir ļoti auguši uzņēmumu peļņas ienākumi, kas atspoguļo cikliskā faktora ietekmi.
«Tanī pašā laikā mums tiešām vajadzētu ņemt vērā, ka šī cikliskā komponente ir ļoti nozīmīga arī budžeta iznākumā, un, raugoties uz strukturālo budžeta bilanci, kas neņem vērā šo ciklisko komponenti, Latvija jau ir sasniegusi to līmeni, kad mēs nevaram atļauties nekādus papildu izdevumus. To, ka jaunām politikas iniciatīvām nav nekādas telpas, var saskatīt arī Stabilitātes un izaugsmes programmā. Ja mēs vērtējam pieprasījumus, ko ministrijas ir iesniegušas - un tie sniedzas līdz vienam miljardam eiro -, tad, protams, šādu iespēju budžeta telpā nav. Ja visus šos pieprasījumus apmierinātu, tad tas radītu strukturālo budžeta deficītu 4% apmērā no IKP. Līdz ar to ir būtiski, ka valdība neīsteno prociklisku politiku; ka tās mācības, ko mēs esam guvuši no iepriekšējās krīzes, tiek ņemtas vērā un tiek īstenota atbildīga fiskālā politika,» sacīja Z. Razmusa.
***
IKP prognozes Latvijai 2018. gadam
Eiropas Komisija 3,3
ERAB 3,5
Latvijas Banka 3,9
Swedbank 4
Finanšu ministrija 4
Nordea 4
Starptautiskais Valūtas fonds 4
OECD 4,1
SEB banka 4,2
Luminor 4,3.