Lauksaimnieki rosina samazināt PVN visai pārtikai

© Andrejs Strokins/ F64 Photo Agency

Latvija šobrīd ir pirmā no Baltijas valstīm, kas daļai pārtikas produktu – šajā gadījumā augļiem un dārzeņiem – ieviesusi samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Pozitīvie ieguvumi, ko devusi šī iniciatīva, vieš cerības, ka nākotnē samazināto PVN likmi varētu piemērot arī citiem pārtikas produktiem, piemēram, maizei, pienam, gaļai.

Pirmie apkopotie rezultāti rāda, ka ieguvēji no samazinātās PVN likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ir gan lauksaimnieki, gan patērētāji, gan arī valsts budžets.

Samazinātā PVN likme 5% apmērā Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem tika ieviesta šā gada 1. janvārī. Ar pozitīvo efektu, ko devusi šā nodokļa samazināšana, ir apmierināta gan Zemkopības ministrija, gan ražotāji, gan arī pircēji.

«Pirmie apkopotie rezultāti rāda, ka ieguvēji no samazinātās PVN likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ir gan lauksaimnieki, gan patērētāji, gan arī valsts budžets. Alga augļu un dārzeņu ražotājiem un tirgotājiem ir palielinājusies vidēji par 9 procentiem, augļkopības un dārzeņkopības preču apgrozījums arī audzis par 9 procentiem, un PVN ieņēmumi budžetā šāgada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, kad PVN likme bija 21 procents, ir palielinājušies par 12,55 miljoniem eiro. Šie skaitļi rāda mūsu iniciatīvas un nozares paveiktā pareizību,» secina Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki ik mēnesi fiksē 45 dažādu augļu, ogu un dārzeņu cenu izmaiņas Baltijas valstu veikalos. Izanalizējot iegūtos rezultātus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere saredz vairākus pozitīvus ieguvumus: «Kopumā cenas Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir samazinājušās, un šāgada septembrī pat vairāk, nekā tika gaidīts. Arī produktu saraksts, kam cenas Latvijā ir zemākas nekā pārējās abās Baltijas valstīs, ir papildinājies, kļūstot garāks.»

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs ir aprēķinājis, ka samazinātais PVN ir ļāvis pircējiem ietaupīt no 20 līdz 60 centiem par kilogramu augļu un dārzeņu produkcijas. Turklāt gan pēc viņa, gan I. Pilveres novērojuma, šogad augļi un dārzeņi veikalā bieži vien bijuši lētāki nekā tirgū. Tas lielā mērā noticis tieši pateicoties PVN samazināšanai. Vienlaikus pieaudzis arī augļu un dārzeņu patēriņš. Augļu, ogu un dārzeņu audzētāji uzsver, ka šā nodokļa samazinājums viņiem savukārt ļauj palielināt konkurētspēju, jo samazinājusies ēnu ekonomika, bet zemā nodokļa likme nenoēd apgrozāmos līdzekļus, kā tas bija iepriekš.

Pozitīvie rezultāti, ko devusi PVN samazināšana, rosina samazināt PVN arī citiem pārtikas produktiem, piemēram, maizei, gaļai, pienam. Par to iestājas gan Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, gan lauksaimnieki, gan arī tirgotāji.

Ekrānšāviņš no avīzes

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais