Zemnieki raizējas par pārtikas cenu kāpumu, kilograms kartupeļu varētu maksāt vienu eiro
 
KARTUPEĻU BAŽAS. Latvijā kartupeļu raža šogad ir padevusies salīdzinoši laba, un tāpēc arī to cena salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā ir krietni zemāka. Tomēr Zemnieku saeima pauž bažas, ka pavasarī kartupeļu kilograms varētu maksāt vienu eiro ©F64

Pagājušā gada rudens un šā gada sliktie laika apstākļi Latvijas lauksaimniekiem ir radījuši aptuveni 400 miljonu eiro lielus zaudējumus. Situāciju nav glābusi arī sējumu un stādījumu apdrošināšana, jo pret sausuma radītām sekām Latvijā pagaidām neapdrošina.

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš ir aplēsis, ka šogad lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200 līdz 400 eiro uz hektāru. «Tā nav neieņemtā peļņa, bet gan reālie zaudējumi. Ja pagājušajā gadā slikto laika apstākļu dēļ nevarēja novākt daļu ražas, tad šogad vienkārši nebija, ko novākt,» teica J. Lazdiņš. Pēc lauksaimnieku aprēķiniem, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad ražu arī nevarēja saukt par izcilu, šogad graudu ražas kopievākums Latvijā samazinājies vidēji par 40 procentiem, savukārt atsevišķās vietās Ziemeļkurzemē - pat par 70 procentiem.

Pēc zemnieku stāstītā, par atbalstu tik daudz cietušajai lauksaimniecības nozarei šobrīd notiek sarunas Eiropas Komisijas (EK) līmenī, jo no sausuma cietušas arī citas Eiropas Savienības (ES) valstis. Oktobrī ES lauksaimniecības ministru padomē notiks sarunas par atbalstu Eiropas lauksaimniekiem, kur Latviju pārstāvēs arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Negaidot EK lēmumu, vairākas valstis ir atvēlējušas nacionālā budžeta līdzekļus, lai palīdzētu lauksaimniekiem.

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre zināja stāstīt, ka Somijas valdība nolēmusi atbalstīt savus lauksaimniekus, piešķirot tiem 90 miljonu eiro nacionālo atbalstu. Līdzīgi rīkojusies Zviedrija, lemjot par nacionālo atbalstu 120 miljonu eiro apmērā. Igaunijā ir paredzēts atbalsts lētu kredītresursu veidā. Par atbalstu šobrīd spriežot arī Vācija un Īrija.

Uz kādu atbalstu varētu cerēt Latvijas lauksaimniecība, pagaidām nav zināms. «Nodokļu maksātāji bieži ir neapmierināti, kad tiek diskutēts par atbalstu lauksaimniekiem. Taču retais tikai apzinās, cik veikalos maksātu pārtika, ja lauksaimniecībai Latvijā nebūtu atbalsta,» uzsvēra Zemnieku saeimas valdes locekle Edīte Strazdiņa.

Sausuma izraisītās sekas Latvijā neglābj arī apdrošināšana, jo līdz šim lauksaimnieki nevarēja apdrošināt savus sējumus pret šādu risku. «Līdz ar to pat tiem saimniekiem, kuri bija apdrošinājuši savus sējumus, un tādi Latvijā ir aptuveni 15 procentu, sausuma izraisītās sekas apdrošinātāji nekompensēs. Viņi vienīgi varēja pretendēt uz pagājušā rudens lietavu radīto zaudējumu segšanu,» atklāja M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Zemnieku saeima uzskata, ka lauksaimniekiem šogad būtu jādod iespēja pārstrukturēt finanšu resursus, lai nozare izdzīvotu. Tāpat Zemnieku saeima ir runājusi ar pašvaldībām par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm. «Līdz šim šajā jautājumā nav izdevies atrast kompromisu. Tuvākajā laikā plānojam tikties ar Latvijas Pašvaldību savienības valdi, lai šo jautājumu izdiskutētu,» sacīja J. Lazdiņš.

Zemnieki raizējas, ka, nesaņemot nekādu atbalstu, daļa saimniecību būs spiestas samazināt ražošanu, atlaist darbiniekus, varbūt pat vispār pārtraukt darbošanos. «Lauksaimniekiem nāksies pāriet ļoti stingrā taupības režīmā, lai izdzīvotu,» sacīja M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Smaga situācija ir arī dārzeņkopībā, kas tāpat cieta no sausuma. E. Strazdiņa atklāja, ka sliktās ražas dēļ jau šobrīd Latvijā atsevišķu dārzeņu cenas ir par 30-40 procentiem augstākas nekā pērn. «Bail pat iedomāties, cik dārzeņi maksātu veikalā, ja Latvijā augļiem un dārzeņiem nebūtu ieviesta samazinātā PVN likme. Tomēr, pat neskatoties uz esošo cenu kāpumu, Latvijā šobrīd dārzeņi ir vairākas reizes lētāki nekā citviet Eiropā,» sacīja E. Strazdiņa, pieļaujot, ka, palielinoties dārzeņu deficītam Eiropā, cenas kāptu arī Latvijā.