Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji no nākamā gada 15. maija vairs nedrīkstēs piemērot tik augstu maksu zvaniem un īsziņām uz Eiropas Ekonomiskas zonas (EEZ) valstīm, kā to šobrīd dara daļa uzņēmumu. Tas nozīmē, ka tuvākā pusgada laikā telekomunikāciju uzņēmumi pārskatīs daļu savu tarifu. Vai klienti būs ieguvēji, rādīs laiks.
Neraugoties uz zemāku iedzīvotāju pirktspēju nekā Igaunijā, Latvijā privātmājas pērk vai būvē daudz lielākas nekā kaimiņvalstī. Ekonomisti gan uzskata, ka tas neliecina par tirgus uzkaršanu un tāpēc šobrīd nav jābaidās par krīzes atkārtošanos nekustamo īpašumu jomā.
Slēpošanas trases sezonu šogad uzsākušas agrāk nekā pagājušajā ziemā. Fischer distanču slēpošanas trase Siguldā tika atvērta otrdien, bet Cēsu puses Žagarkalnā slēpošanas priekus var baudīt kopš nedēļas vidus. Brīvdienās darbosies jau vairākas sniega trases Vidzemē.
Igaunijā mobilos datus statistikā izmanto jau desmit gadus. Arī Latvijā tehniski to varētu darīt, taču atšķirīgās Vispārīgās datu aizsardzības regulas interpretācijas dēļ Latvijā šīs iespējas ir daudz ierobežotākas nekā Igaunijā.
Iepriekšējā valdība mantojumā atstājusi neapliekamā minimuma pieaugumu un lielāku atvieglojumu par apgādājamo arī 2019. gadā, kas nedaudz vairos iedzīvotāju ienākumus. Tomēr minimālās algas pieaugums nākamgad, visticamāk, ies secen. Septiņu gadu laikā šāda situācija būs pirmo reizi.
Lai gan valsts nākamo gadu, visticamāk, sāks ar tā saukto tehnisko budžetu, jo valdības veidošanas peripetiju dēļ kavējas 2019. gada valsts budžeta izveide un pieņemšana, arī nākamgad gaidāms atsevišķu nodokļu kāpums.
Ņemot vērā ieilgušo jaunās valdības veidošanas procesu, 2019. gada budžetu šogad nepieņems, tāpēc nākamo gadu nāksies iesākt ar tā dēvēto pagaidu budžetu. Līdzīga situācija bija arī 1999. gadā un 2003. gadā. Tajā pašā laikā Eiropas Komisija (EK) saskaņojusi Latvijas 2019. gada budžeta plānu, norādot, ka tas visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.
Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir labākais pēdējo piecu gadu laikā, lielajiem uzņēmumiem sasniedzot pat pirmskrīzes gadu optimismu. Visoptimistiskāk noskaņoti ir informācijas tehnoloģiju (IT) nozares uzņēmumi. Tajā pašā laikā teju visi uzņēmumi saskaras ar darbaspēka problēmām.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi dienā iziet no mājas, lielākoties lai dotos uz darbu vai iepirktos. Viens Latvijas iedzīvotājs vidēji dienā mēro aptuveni 30 kilometrus, ceļā vidēji patērējot 80 minūtes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.
Vēlamies to vai nē, bet no tik pierastajām kodu kartēm maksājumu apstiprināšanai internetbankā nāksies šķirties pavisam. To vietā varēs izmantot kodu kalkulatoru vai lietotni viedtelefonā. Lai motivētu klientus ātrāk atteikties no kodu kartēm, bankas jau kopš gada vidus sākušas uzlikt dažādus ierobežojumus maksājumiem ar kodu kartēm.
Arvien vairāk lielveikalu vairs neļauj pircējiem stundām ilgi bez maksas izmantot savas autostāvvietas. Taču arī tajā laikā, kas ir atvēlēts automašīnas novietošanai bez maksas, pircējiem ir vai nu netūļājoties jāreģistrē sava automašīna speciālā iekārtā, vai arī jānorāda apstāšanās laiks uz automašīnas pane]a. Neievērojot šos nosacījumus, draud sods. Pircēji visvairāk sūdzas par Cityparks Latvija, kas apsaimnieko daļu lielveikalu stāvvietu un visai bieži izraksta sodus.
Šogad ar rudziem bija apsēta tikai viena desmitā daļa no tā apjoma, kāds Latvijā rudziem bija atvēlēts pirms 100 gadiem. Arī rudzu maizi ikdienā ēdam mazāk nekā iepriekšējā gadsimtā. Lai rudzu maizi liktu galdā arī nākamās paaudzes, rudzu audzētāji, miltu malēji, maiznieki un valsts institūcijas vienojušies apvienot spēkus šim kopīgajam mērķim.
Latvijas vadošais tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Lattelecom, jau pirms diviem gadiem izveidojot jaunu izklaides platformu Shortcut, radikāli mainīja TV vidi un skatīšanās paradumus, dodot iespēju vērot simtiem filmu un seriālu katram skatītājam ērtākajā vietā un laikā.
Neskatoties uz ekonomikas pieaugumu Latvijā, jaunu apģērbu, apavus un autodegvielu pērk mazāk. Finanšu ministrija (FM) pieļauj, ka degvielas mazumtirdzniecības apjoma samazinājumu izraisījis straujais degvielas cenu kāpums.
Ziņu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē Latvijā ir populārāka nekā sociālie tīkli, liecina Centrālās statistikas dati. Ziņas un rakstus internetā lielākoties lasa 25 līdz 44 gadus veci Latvijas iedzīvotāji – pārsvarā vīrieši, savukārt sociālos tīklos iesaistās galvenokārt jaunietes vecumā līdz 24 gadiem.
Uzņēmēju vēlme un spēja aizņemties ar katru gadu pieaug, savukārt banku spēja un vēlme kreditēt uzņēmumus šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājusies, liecina Finanšu nozares asociācijas indeksa jaunākie dati.
Ar norakstītu vai dzēstu parādu problēmas vēl nebeidzas. Valsts kontroles (VK) ieskatā, iedzīvotājiem, kuriem tiek atlaists parāds vai kredīts, ir jāmaksā nodoklis. Visvairāk par to ir noraizējušies esošie vai bijušie studenti, kuriem ir dzēsts studiju vai studējošā kredīts. VK ieskatā, saskaņā ar pašreizējo likumdošanu, par šādu pretimnākšanu no valsts puses studentiem ir jāmaksā nodoklis.
Neskatoties uz to, ka privatizācijas sertifikātiem nav derīguma termiņa un tos var glabāt kaut vai visu mūžu, Privatizācijas aģentūra (PA) ir sākusi iekasēt kontu apkalpošanas maksu. Lielā daļā gadījumu tā ir pat lielāka nekā kontā atlikušo sertifikātu vērtība.
Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir viszemākais pašnodrošinājums ar gaļu. Cūkgaļu saražojam labi ja 40 procentu apmērā no tā, ko patērējam. Āfrikas cūku mēris situāciju vēl pasliktina – pāris gadu laikā cūku skaits samazinājies par 35 tūkstošiem un vairākas cūku audzēšanas saimniecības vispār pārtraukušas savu darbu. Tai pašā laikā pieprasījums pēc gaļas ar katru gadu pieaug.
Jau vairāk nekā 80% Lattelecom interaktīvās televīzijas skatītāju ir pievienojušies Helio interaktīvajai televīzijai jeb saīsinājumā Helio iTV – jauna līmeņa interaktīvai televīzijas videi, kas pielāgojas skatītāja vēlmēm. Tā kā Neatkarīgās lasītājiem ir liela interese par Helio iTV, esam apkopojuši lasītāju biežāk uzdotos jautājumus un Lattelecom atbildes uz tiem.
Kaut gan benzīna litrs gada laikā sadārdzinājies par aptuveni 18 centiem, bet dīzeļdegvielas – par 20 centiem litrā, turklāt daļu no šī cenu kāpuma izraisīja gada sākumā paaugstinātais akcīzes nodoklis degvielai, Finanšu ministrija neredz vajadzību samazināt šī nodokļa likmes. Gluži otrādi – akcīzes nodokli degvielai nākotnē plānots palielināt.
Šogad ministrijas kopumā ietaupījušas 9,15 miljonus eiro, ko plānots sadalīt starp dažādiem pasākumiem, tai skaitā prēmijām un jaunu automašīnu iegādei, nevis pietaupīt sliktākiem laikiem.