Pagaidu budžets nodrošina lielākas algas skolotājiem
Lai no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, arī nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, algu Valsts prezidentam, Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā.
Grozījumi paredz, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus. Izmaiņas likumā nepieciešamas, jo līdz šim, kad Saeimas vēlēšanu gadā kavējās valsts budžeta pieņemšana un tas nevarēja stāties spēkā 1. janvārī, izdevumiem varēja tērēt vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gadā piešķirtā finansējuma, un tas nav pietiekami, lai, piemēram, pedagogi no nākamā gada turpinātu saņemt lielākas algas, nodrošinātu mērķdotācijas pašvaldībām, lielāku atalgojumu tiesnešiem. Ja netiktu atbalstītas šīs Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas, tad izdevumi mēnesī nevarētu pārsniegt iepriekšējā gada budžeta vienu divpadsmito daļu, un tas nav pietiekami, lai no nākamā gada garantētu papildu finansējumu 10,36 miljonu eiro apmērā pensijām un pabalstiem, papildus 17,58 miljonus eiro pedagogu darba samaksai, papildus 8,87 miljonus eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas paaugstināšanai, papildus 16,09 miljonus eiro virsstundu apmaksai mediķiem.
Saeima arī atbalstīja opozīcijas deputāta Vjačeslava Dombrovska (S) ierosinājumu nākamgad 8,3 miljonus eiro novirzīt neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, kas iepriekš nebija guvis par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstu.
Līdz ar likuma grozījumiem tiks arī turpināts nodokļu reformas ietvaros plānotais neapliekamā diferencētā minimuma pieaugums (2019. gadā līdz 230 eiro mēnesī) ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī, atvieglojuma par apgādībā esošu personu pieaugums (2019. gadā 230 eiro mēnesī) un pensionāra neapliekamā minimuma pieaugums (2019. gadā 270 eiro mēnesī).
Tāpat tiks nodrošināta atalgojuma izmaksa Valsts prezidentam, jo atbilstoši likumam Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu, prezidenta atalgojumu nosaka ikgadējā valsts budžeta likumā. Tiesa, kā Neatkarīgajai skaidroja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis, saskaņā ar Saeimas apstiprināto regulējumu līdz brīdim, kamēr tiks pieņemts jaunais budžeta likums, Valsts prezidenta atalgojums plānots līdzšinējā līmenī - tāds, kāds tas ir šogad.
«Tāpat, plānojot pagaidu budžetu, Finanšu ministrija ieplānos valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, tai skaitā izpildot normatīvos aktus atlīdzības jomā,» uzsvēra A. Jarockis.
Tas nozīmē, ka amatpersonas, kuru atalgojums ir atkarīgs no vidējās algas valstī, jau janvārī saņems lielāku algu, jo 2017. gada laikā vidējā alga pieauga par aptuveni 8 procentiem. Saeimas deputātiem tas nozīmē 214 eiro, ministriem - 314 eiro algas pieaugumu mēnesī. Līdz ar to nākamgad Saeimas ierindas deputātu alga būs 2963 eiro mēnesī, ministru - 4334 eiro mēnesī.