Rudzu maizei neļaus izzust

 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Šogad ar rudziem bija apsēta tikai viena desmitā daļa no tā apjoma, kāds Latvijā rudziem bija atvēlēts pirms 100 gadiem. Arī rudzu maizi ikdienā ēdam mazāk nekā iepriekšējā gadsimtā. Lai rudzu maizi liktu galdā arī nākamās paaudzes, rudzu audzētāji, miltu malēji, maiznieki un valsts institūcijas vienojušies apvienot spēkus šim kopīgajam mērķim.

Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja vietnieks Gints Lanka atklāja, ka Latvija pēc rudzu audzēšanas platībām Eiropas Savienībā (ES) ierindojas septītajā vietā, bet pasaulē - pirmajā desmitniekā, audzējot rudzus aptuveni 30 000 līdz 35 000 hektāru platībā. Tomēr Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka rudzu sējumu platība 100 gados ir samazinājusies 10 reizes, 30 gadu laikā - trīs reizes.

Arī tas, ka rudzu maize galdā tiek likta retāk nekā senāk, ir tiesa.

Rupjmaizes patēriņš ar katru gadu samazinās. 2002. gadā viens iedzīvotājs gadā notiesāja aptuveni 29 kilogramus šīs maizes, 2016. gadā vairs tikai 15 kilogramus. Pētījumu centra SKDS veiktā aptauja atklāj, ka par īstu rudzu maizes ēdāju sevi uzskata puse no aptaujātajiem, savukārt 5 procenti rudzu maizi neēd vispār. SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš pēc pētījuma datiem secināja: jo cilvēks ir jaunāks, jo mazāka varbūtība, ka viņš rudzu maizi ēd katru dienu. Jo vecāks cilvēks, jo lielāka iespēja, ka viņam ir ierasts rudzu maizi ēst biežāk. Laukos rudzu maizi ceļ galdā biežāk nekā Rīgā. Arī Latgalē un Vidzemē tā ir nedaudz populāra nekā citos novados. Visbiežāk to ēd brokastīs vai pusdienās ar zupu, Latgalē arī ar otro ēdienu.

«Rupjmaize ir nozīmīga latviskajai identitātei, tāpēc tās ēšanas tradīcijas būtu jāsaglabā,» uzsver AS Hanzas maiznīcas valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs. Tam piekrīt arī Rīgas dzirnavnieks, Latvijas Maiznieku biedrība, Zemnieku saeima un Zemkopības ministrija, kopīgi parakstot memorandu, kas paredz rudzu maizes saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

U. Mihņevičs norādīja, ka ražotājam ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, kas ir rudzi. Tāpēc uzņēmums izvirza ambiciozus plānus veicināt saražoto rudzu maizes apjomu palielināšanos par vairāk nekā diviem miljoniem maizes klaipu - jeb katram iedzīvotājam vismaz vienu rudzu maizes kukulīti vairāk. Lai to sasniegtu, uzņēmums plāno paplašināt maizes sortimentu, liekot uzsvaru uz rudzu maizes dažādību un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka ierosināja Latvijas skolās un pirmsskolās ieviest bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, piedāvājot audzēkņiem šķiedrvielām bagātu, veselīgu, no vietējiem graudiem ražotu rudzu rupjmaizi. «Dot iespēju mūsu bērniem regulāri saņemt svaigu rupjmaizes šķēli ir loģiska un acīmredzama nepieciešamība! Rudzu maize ir Latvijas simbols un lepnums,» teica G. Duka.

Zemnieku saimniecībā Loja ar rudzu audzēšanu nodarbojas kopš saimniecības pirmsākumiem. «Gadu gaitā esam mēģinājuši audzēt arī hibrīdo rudzu šķirnes, tomēr pamatā vienmēr audzējam Latvijā radīto rudzu šķirni Kaupo. Šķirnes izvēli nosaka ne tikai patriotisms, bet arī kvalitatīvie rādītāji - Kaupo kvalitāte un garša ir augsta. Statistikas dati liecina, ka rudzu audzēšana Latvijā sarūk, kam iemesls ir gan patērētāju paradumu maiņa, gan politiskie lēmumi. Mums lauksaimniecība ir bizness un ir jāpielāgojas tirgus prasībām, tomēr es ceru, ka ar kopīgām aktivitātēm spēsim atjaunot rudzu un rudzu maizes popularitāti Latvijā. Tā ir mūsu vērtība, kas jāsaglabā no paaudzes paaudzē!» teica z/s Loja saimnieks Mareks Bērziņš.

Par rudzu sējumu samazināšanos un jo īpaši Kaupo šķirnes izzušanu ir noraizējušies ne tikai maiznieki, bet arī Rīgas dzirnavnieks un Zemkopības ministrija. Rīgas dzirnavnieks šogad uzsāka speciālu rudzu audzēšanas programmu, savukārt Zemkopības ministrija rūpējas par atbalstu. «Mēs raizējamies, vērojot rudzu platības samazināšanos un rudzu maizes patēriņa kritumu mūsu valstī. Tādēļ zemkopji jau pašlaik saņem atbalstu par sertificētas labības sēklas ražošanu, kā arī atbalstām bioloģiskos graudaudzētājus. Esam sākuši apkopot konkrētu rudzu šķirņu statistiku, domājot par iespējamu atbalstu nākotnē,» atklāj Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.