Latvijā pirktspēja zemāka nekā Igaunijā, bet privātmājas lielākas
Neraugoties uz zemāku iedzīvotāju pirktspēju nekā Igaunijā, Latvijā privātmājas pērk vai būvē daudz lielākas nekā kaimiņvalstī. Ekonomisti gan uzskata, ka tas neliecina par tirgus uzkaršanu un tāpēc šobrīd nav jābaidās par krīzes atkārtošanos nekustamo īpašumu jomā.
Mājsaimniecības, kas pēdējā gada laikā ir meklējušas jaunu mājokli, norāda uz divām izteiktām tendencēm - kvalitatīva piedāvājuma trūkumu un cenu kāpumu atsevišķos segmentos. Tieši mājokļu sadārdzināšanās 63 procentiem mājsaimniecību ir bijusi par iemeslu, lai atliktu jauna mājokļa iegādi.
Silst, bet nepārkarst
Swedbank veiktās aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju viedoklis par pēdējā laikā piedzīvoto nekustamā īpašuma tirgus attīstību ir neviennozīmīgs. Piektdaļa uzskata, ka tirgus drīzāk stagnē, tikpat liela daļa ir pretējās domās un uzskata, ka tirgus attīstās ļoti strauji un vērojama tā pārkaršana. Savukārt nepilna piektdaļa (17%) uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus attīstās stabili un saprātīgos tempos. Kopumā, pēc iedzīvotāju domām, nekustamā īpašuma tirgu šobrīd raksturo cenu kāpums atsevišķos segmentos (29%) un kvalitatīva piedāvājuma trūkums reģionos (27%). Vērtējot iedzīvotāju priekšstatus par nekustamā īpašuma tirgus attīstību, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis norāda: «Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā nekustamā īpašuma tirgus ir attīstījies vienmērīgi, bez pārmērībām, un par tirgus pārkaršanu šobrīd runāt būtu pāragri. Vidējā dzīvokļu cena Rīgā, lai arī aug, šobrīd ir aptuveni 25% līdz 30% zem pirmskrīzes augstākā punkta jeb vidēji 1027 eiro kvadrātmetrā. Arī aktivitāte ir zemāka nekā tolaik, un cilvēki daudz piesardzīgāk izvērtē iespējas iegādāties mājokli un šim nolūkam aizņemties. Zīmīgi, ka lielākā piesardzība šobrīd ir novērojama tieši Latvijā, kur nekustamā īpašuma tirgus aug lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Salīdzinājumam - Viļņā vidējā cena par kvadrātmetru šogad sasniegusi 1488 eiro, savukārt Tallinā - 1746 eiro, taču pirms pieciem gadiem vidējā cena abās valstīs bija 1100 eiro kvadrātmetrā. Cenu pieaugumu kaimiņvalstīs sekmējis salīdzinoši lielais pieprasījums pēc jauniem mājokļiem. Tajā pašā laikā Latvijā nekustamais īpašums ir vispieejamākais visā Baltijā, jo algu kāpums pie mums pārsniedz nekustamā īpašuma cenu kāpumu.»
Cer uz cenu kritumu nākotnē
Mājokļu cenas iedzīvotāju vērtējumā vēl joprojām šķiet par augstu un ir galvenais iemesls mājokļa iegādes atlikšanai. 63% iedzīvotāju šobrīd atliek lēmumu par mājokļa iegādi, jo, viņuprāt, ir augstas nekustamā īpašuma cenas. Daļai šķērslis aizvien ir pirmās iemaksas trūkums (27%), taču šādu iedzīvotāju īpatsvars gada laikā ir būtiski mazinājies. Taču augusi arī neapmierinātība ar piedāvājumu - tas ceturtajā daļā gadījumu neatbilst pircēju gaidām.
Zīmīgi, ka šogad gandrīz ir četrkāršojies to iedzīvotāju skaits, kuri atliek īpašuma iegādi, cerot uz cenu kritumu tuvākajā nākotnē (šādas cerības ir aptuveni 15% iedzīvotāju), taču, kā norāda N. Dūcis, uz šādu scenāriju nevajadzētu paļauties. «Cilvēki šodien aizņemas daudz atbildīgāk un arī pirkumus izdara pārdomātāk, tāpēc situācija, kad tipveida blokmājā dzīvokļa cena pārsniedz 2000 eiro par kvadrātmetru, vairs nav iespējama. Tajā pašā laikā nekustamā īpašuma tirgus Latvijā ir atdzīvojies; top jauni mājokļi un komercplatības, pieaug īpašumu iegādes un īres cenas. Arī būvniecības cenas aug, kas nosaka minimālo iespējamo cenu par kvadrātmetru, kādā nekustamo īpašumu attīstītājiem ir iespējas mājokli pārdot,» norāda N. Dūcis.
Arī Swedbank ekonomiste Linda Vildava uzskata, ka tāda krīze kā pirms 10 gadiem Latvijā noteikti nav gaidāma. «Mājokļu tirgus ir daudz sabalansētāks, un arī ekonomika kopumā ir sabalansētāka. Būvniecības loma un īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir mazinājies - no 9% 2008. gadā līdz 5% šogad. Arī nodarbinātībā būvniecības īpatsvars sarucis no 12% līdz 8%, līdz ar to esam mazāk atkarīgi no svārstībām šajā nozarē,» teica L. Vildava.
Ambiciozas vēlmes
Ja Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja izvēlēties, kur un kādu īpašumu iegādāties, lielākā daļa jeb 62 procenti pirktu privātmāju, turklāt pietiekami lielu. Daļa pircēju šīs savas vēlmes arī realizē. Aptuveni 23 procenti no privātmājām Latvijā, kas iegādātas ar Swedbank izsniegto aizdevumu, bijušas lielākas par 250 kvadrātmetriem. Igaunijā un Lietuvā tik lielas mājas atļaujas iegādāties vien 8 procenti no visiem privātmāju pircējiem. Lietuvā un Igaunijā vispopulārākās ir 100 līdz 150 kvadrātmetru lielas mājas, Latvijā - 150-200 kvadrātmetru lielas.
Savukārt dzīvokļu pircēji visās trīs Baltijas valstīs ir līdzīgāki nekā privātmāju īpašnieki. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā visbiežāk tiek pirkti vidēji lieli dzīvokļi (no 36 līdz 55 kvadrātmetru robežās). Neliela interese ir par maziem dzīvoklīšiem (līdz 35 kvadrātmetriem) un ļoti lieliem dzīvokļiem (virs 100 kvadrātmetriem).
Viedoklis
Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs:
- Novērojam, ka iedzīvotāju pirktspēja aug, taču tirgū trūkst kvalitatīva piedāvājuma. Tikai desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kas būvēti neatkarības gados. Lielākā daļa no dzīvojamā fonda jeb 75% mājokļu būvēti padomju laikā. Rīgas iedzīvotājiem ir vajadzība pēc jauniem mājokļiem, dzīvojamais fonds ir jāatjauno - vecās mājas jaunākas nekļūst. Tādēļ saskatām labu potenciālu nekustamā īpašuma tirgus izaugsmei nākotnē, piedāvājot mājokļus jaunajos projektos, kas pieejami plašam cilvēku lokam.
