Pat ja esi nabags – arī par norakstītu parādu jāmaksā nodoklis
Ar norakstītu vai dzēstu parādu problēmas vēl nebeidzas. Valsts kontroles (VK) ieskatā, iedzīvotājiem, kuriem tiek atlaists parāds vai kredīts, ir jāmaksā nodoklis. Visvairāk par to ir noraizējušies esošie vai bijušie studenti, kuriem ir dzēsts studiju vai studējošā kredīts. VK ieskatā, saskaņā ar pašreizējo likumdošanu, par šādu pretimnākšanu no valsts puses studentiem ir jāmaksā nodoklis.
Likumdevējam un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jānovērš virkne būtisku trūkumu iekšējās procedūrās un normatīvo aktu regulējumā, lai uzlabotu vairāku nodokļu un nodevu administrēšanu, veicot 2017. gada valsts budžeta izpildes revīziju, secinājusi Valsts kontrole. Viens no tādiem - sakārtot normatīvos aktus, lai bijušajiem un esošajiem studentiem par dzēstajiem studiju un studējošo kredītiem nebūtu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Puse parādu - nepiedzenami
Uz trūkumiem potenciālo valsts budžeta ieņēmumu uzrādīšanā Valsts kontrole vērsusi VID un Finanšu ministrijas uzmanību vismaz pēdējos piecus gadus. Tā kā potenciālajos ieņēmumos tiek iekļauti arī bezcerīgie parādi, kurus valsts nekad neatgūs, reāli iekasējamās summas ir mazākas par prognozētajām.
VK revīzijā secinājusi, ka nodokļu parādu apjoms gada laikā ir samazinājies par 4 procentiem, tomēr uzlabojumi nodokļu parādu dinamikā ir panākti galvenokārt ar bezcerīgo nodokļu parādu norakstīšanu un nodokļu auditu uzrēķinu summu samazināšanu. 2018. gada 1. janvārī kopējā nodokļu parādu summa bija 1,22 miljardi eiro, no kuriem reāli nav piedzenama teju puse - 598,1 miljons eiro.
«Uz papīra nodokļu parādu apjoms krītas, bet realitātē rodas arvien jauni nodokļu parādi. Vai tiešām vaina ir tikai iedzīvotāju attieksmē pret valsti, kā uzskata atbildīgā ministrija? Problēmas rodas arī tāpēc, ka valsts un iedzīvotāji viens otram neuzticas. Kā lai jūtas iedzīvotājs, kurš, pats to nezinot, kļuvis par likuma pārkāpēju, jo nav pratis likumu izlasīt tā, kā to lasa ierēdņi? Nodokļi ir jāmaksā, bet arī valstij ir jāpilda savi pienākumi, piemēram, nepieļaujot neskaidras likuma normas, pārprotamas situācijas,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Nodoklis par pretimnākšanu
Valsts kontrole skaidro, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir jāapliek visi personas ienākumi, kas likumā nav noteikti kā izņēmums. Un tas attiecas arī uz dzēstiem vai norakstītiem parādiem un kredītiem, izņemot atsevišķus gadījumus. Piemēram, ja fiziskai personai samazina vai dzēš parādu, tad šī persona gūst labumu - likuma izpratnē tas ir ienākums, par kuru arī ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Aizdevējam, kurš dzēš parādu, par tā apjomu ir jāinformē VID, taču arī šī likuma prasība ne vienmēr tiek pareizi piemērota. Prakse liecinot, ka arī VID nepietiekami kontrolē nodokļu maksātāju sniegto informāciju un tā pieļauj situācijas, kad faktiskie ienākumi no dzēstām vai samazinātām saistībām uzrādīti kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi. Arī pats Valsts ieņēmumu dienests, dzēšot nodokļu parādus, ne vienmēr šo pienākumu izpilda, un tas, iespējams, liecina par normatīvā regulējuma nepilnību, teikts Valsts kontroles revīzijā.
VID galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste savukārt uzsver, ka, saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto skaidrojumu, dzēstie studējošo kredīti ir pielīdzināmi no budžeta izmaksātajām stipendijām.
Valsts ieņēmumu dienesta galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja Neatkarīgajai atklāja, ka 2017. gadā 42 nodokļu maksātāji, iesniedzot gada ienākuma nodokļa deklarācijas par 2016. gadu, apliekamajos ienākumos kopumā iekļāva 826 693 eiro kā ienākumu, kas ir gūts aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā. No šīs summas iedzīvotāju ienākuma nodoklis (23%) ir 190 139,39 eiro. Savukārt 2018. gadā (par 2017. gadu) šādi rīkojušies 327 nodokļu maksātāji par kopējo summu 44 733,05 eiro. Attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodoklis (23%) bijis 10 288,60 eiro.
Studentiem nav jāraizējas
Padziļināti pētot situāciju ar studiju un studējošo kredītu dzēšanu, VK secināja, ka ne Studiju un zinātnes administrācija, ne VID, ne arī pašas fiziskās personas nav veikušas nekādas darbības, kas tiktu deklarētas kā studiju un studējošo kredītu dzēšanas rezultātā gūtie ienākumi un valsts budžetā iemaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pēc VK aprēķiniem, par 2016. gadu vien šī summa sasniegtu vairāk nekā 435 tūkstošus eiro.
VID galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste savukārt uzsver, ka, saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto skaidrojumu, dzēstie studējošo kredīti ir pielīdzināmi no budžeta izmaksātajām stipendijām, kas saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9. panta pirmās daļas 8. punktu ir neapliekami ienākumi. Šis skaidrojums ļauj secināt, ka iedzīvotājiem, kuriem dzēsts studiju vai studējošā kredīts, nav jāuztraucas un nav jāiemaksā valsts budžetā 23 procenti no dzēstā kredīta summas. Ņemot vērā, ka studiju kredīts ir mērāms tūkstošos eiro, nodoklī samaksājamā summa būtu visai iespaidīga.