Igaunijā mobilos datus statistikā izmanto jau desmit gadus. Arī Latvijā tehniski to varētu darīt, taču atšķirīgās Vispārīgās datu aizsardzības regulas interpretācijas dēļ Latvijā šīs iespējas ir daudz ierobežotākas nekā Igaunijā.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informē, ka šā gada 3. maijā Saeimas pieņemtie grozījumi Elektronisko sakaru likumā paredz CSP tiesības izmantot elektronisko sakaru komersantu rīcībā esošos datus oficiālās statistikas nodrošināšanai. Tas ļaus uzlabot oficiālo statistiku par iedzīvotāju skaitu Latvijas ciemos, precīzāk aprēķināt tūrisma statistiku, novērtēt iekšzemes kopproduktu un iegūt datus par regulārām iedzīvotāju plūsmām. Piemēram, tūrisma nozarē mobilo operatoru rīcībā esošā informācija ir neatsverams datu avots, lai iegūtu statistiku par tūristiem, kas uzturas nereģistrētās naktsmītnēs. Papildu dati ļautu precīzāk novērtēt tūristu plūsmu, kā rezultātā uzlabotos tūrisma statistikas un citas atvasinātās statistikas kvalitāte, kā iekšzemes kopprodukts un tūrisma nozares nozīme Latvijas ekonomikā. CSP vīzija ir, ka Latvijā, tāpat kā citās valstīs, statistikas ražošanā tiek izmantoti jauni datu avoti un metodes, kurus kombinē ar tradicionālajām aptaujām un administratīvo datu avotu informāciju, lai statistika būtu iespējami detalizēta un ātri pieejama visiem, kam tā nepieciešama lēmumu pieņemšanai.
«Lidmašīnas pilots lidojot paļaujas uz mērinstrumentiem, no kuru precizitātes atkarīga cilvēku dzīvība. Politikas veidotāji arī paļaujas uz mērinstrumentiem, proti - statistiku. No tās precizitātes atkarīgi pareizi lēmumi un valsts ekonomiskā attīstība,» norādīja Igaunijas kompānijas Positium izpilddirektors Erki Saluvērs. Igaunijā oficiālās statistikas veidošanā jau 10 gadus izmanto mobilo operatoru datus. Ieviešot mobilajos datos balstītu tūrisma statistiku, ieguvumi bija četrreiz ātrāka un 2,5 reizes lētāka datu ieguve, 200 reizes lielāka izlase, kā arī pilnībā noņemts administratīvais slogs no tūristiem.
Arī Latvijā, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātei sadarbojoties ar SIA Latvijas mobilais telefons (LMT), ir izstrādāta platforma, kas dod iespēju veikt pētījumus, balstītus uz mobilā tīkla noslodzes datiem. Šāds pētījums jau ir veikts, apkopojot iegūtos datus ekonomiskās attīstības indeksā.
Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš atklāja, ka šobrīd statistikas dati teritoriālā dalījumā ir pieejami ar diezgan lielu laika nobīdi. Izmantojot mobilo tīklu noslodzes datus, noteiktu informāciju iespējams iegūt daudz ātrāk.
Ekonomiskās aktivitātes indeksa aprēķinā tika izmantoti 64 miljoni datu rindiņu no 1235 bāzes stacijām 546 dienu ilgā periodā. Izanalizējot datus, pētnieki secināja, ka Latvijā ir izteikti ekonomiski aktīvas pilsētas, piemēram, Rīga, Jelgava, tāpat ir vietas, piemēram, Rucava, kurās ļoti liela rosība ir vērojama tieši brīvdienās. Savukārt, piemēram, Ventspili pētnieki raksturoja kā harmonisku pilsētu, kurā augsta ekonomiskā aktivitāte ir gan darba dienās, gan brīvdienās, savukārt Ciblas novadā tā ir zema gan darba dienās, gan brīvdienās neatkarīgi no sezonas.