Ziņu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē Latvijā ir populārāka nekā sociālie tīkli, liecina Centrālās statistikas dati. Ziņas un rakstus internetā lielākoties lasa 25 līdz 44 gadus veci Latvijas iedzīvotāji – pārsvarā vīrieši, savukārt sociālos tīklos iesaistās galvenokārt jaunietes vecumā līdz 24 gadiem.
Ar katru gadu pieaug mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir pieejams internets (vai nu fiksētais platjoslas pieslēgums, vai mobilā interneta pieslēgums). Šā gada sākumā tāds bija 81,6 procentiem mājsaimniecību. 2010. gadā internetu lietoja vien nedaudz vairāk nekā puse mājsaimniecību - 59 procenti.
Visbiežāk internetu regulāri lieto iedzīvotāji 16-24 un 25-34 gadu vecuma grupās. Abās šajās grupās 98,6% iedzīvotāju internetu lieto vismaz reizi nedēļā. Vismazāk internetu regulāri lieto cilvēki vecumā no 65 līdz 74 gadiem - tādi ir aptuveni 40,1 procents. Visaktīvāk internetu lieto Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji - attiecīgi 84,9 procenti un 83 procenti. Viszemākais interneta lietotāju īpatsvars ir Latgalē, kur internetu vismaz reizi nedēļa lieto 71,8 procenti iedzīvotāju.
Tāpat kā pērn, arī 2018. gadā populārākā ierīce, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba, ir mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 67% iedzīvotāju, kuri lietoja internetu pēdējo trīs mēnešu laikā.
Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām bija e-pasta un interneta bankas izmantošana (attiecīgi 83,8% un 79,4% iedzīvotāju, kuri lietoja internetu pēdējo trīs mēnešu laikā).
CSP rīcībā nav datu par ziņu, avīžu un žurnālu lasīšanu tiešsaistē un lejuplādi 2018. gadā, taču 2017. gadā to darīja 83,6 procenti no visiem interneta lietotājiem, lielākoties 25 līdz 44 gadus veci Latvijas iedzīvotāji. Taču arī pārējās vecuma grupās mediju satura lasīšana ir bijusi iecienīta.
Savukārt sociālos tīklus 2017. gadā lietoja 73,7 procenti no visiem interneta lietotājiem, bet šogad - aptuveni 73,5 procenti, lielākoties jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Sociālo tīklu lietošana, e-pasta izmantošana un video skatīšanās ir populāras nodarbes šajā vecuma grupā, savukārt vecāka gadagājuma cilvēkiem (no 65 līdz 74 gadiem) - e-pasta un internetbankas lietošana, kā arī informācijas meklēšana par precēm vai pakalpojumiem.
Trešā daļa interneta lietotāju to izmanto, lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus. 2018. gadā vispopulārākās preces, tāpat kā iepriekšējā gadā, bija apģērbs un sporta preces, kā arī mājsaimniecības preces. Šīs preces iegādājušies attiecīgi 63,6% un 50,6% iedzīvotāju, kuri pēdējo trīs mēnešu laikā bija veikuši preču vai pakalpojumu iegādi internetā personiskām vajadzībām. Sievietēm vairāk raksturīgi iegādāties apģērbu un sporta preces, savukārt vīriešiem - dažādu veidu elektroniku.
Pieaug internetā sniegto sabiedrisko pakalpojumu izmantošana, piemēram, iespēju tiešsaistē aizpildīt veidlapas izmantojuši 49,6 procenti, un gada laikā šis rādītājs ir pieaudzis par 11,1 procentu.
6,1 procents iedzīvotāju, kuri lietojuši internetu pēdējā gada laikā, ir izmantojuši specializētas tīmekļa vietnes vai lietotnes, piemēram, Airbnb, Couchsurfing, Booking.com, lai rezervētu naktsmītni. 4,2 procenti iedzīvotāju - specializētas tīmekļa vietnes vai lietotnes, piemēram, Taxify, lai no privātpersonas saņemtu taksometra pakalpojumu.
