Latvijā pēdējos gados uz laukiem kaisa nedaudz mazāk pesticīdu
Visintensīvāk pesticīdi Latvijā tiek lietoti lauku pupu, ziemas kviešu un ziemas rapša sējumos – attiecīgi 1,49 kilogrami, 1,45 kilogrami un 1,43 kilogrami uz vienu sējumu hektāru. Tiesa, tas ir nedaudz mazāk nekā 2012. gadā, kad Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veica iepriekšējo pētījumu.
2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 procentiem samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums (darbīgās vielās) graudaugu un par 11,7 procentiem rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.
Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu CSP veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reižu, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kilogrami uz sējumu hektāra.
Pesticīdu lietošanas daudzumu ietekmē attiecīgā gada sējumu struktūra (ziemāju sējumos pesticīdi tiek lietoti arī rudenī), klimatiskie apstākļi, kas ietekmē slimību izplatību un insektu populāciju, kā arī pesticīdu tirgū ienāk jaunas vielas ar mazāku svaru un lietošanas devu. Ievērojami pieaugušas arī bioloģiski audzēto graudaugu platības, kur pesticīdi netiek lietoti - 2017. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu tās palielinājušās par 19,8 tūkstošiem hektāru jeb 65 procentiem.
Vienam sējuma hektāram visvairāk lietoti herbicīdi, un tos visvairāk izmanto ziemas rapša, vasaras rapša, ziemas miežu un lauka pupu sējumos. Augu augšanas regulatori visvairāk lietoti ziemas kviešu sējumos, bet insekticīdi, ko lieto kaitēkļu apkarošanai, lietoti ļoti maz, ko CSP skaidro ar mazu lietojuma devu vienam hektāram, kā arī ar kaitēkļu intensitātes pakāpi ražas gadā.
Graudaugu, rapša un lauka pupu sējumos 2017. gadā lietotas 100 nosaukumu pesticīdu darbīgās vielas, no tām 15 veidoja 75 procentus no izmantoto pesticīdu kopējā svara. 31,4 procentos no kopējā apsekotajām kultūrām izmantoto darbīgo vielu daudzuma tika izmantots augu augšanas regulators hlormekvāta hlorīds, 12,1 procentā - nezāļu iznīcināšanas līdzeklis glifosāts, bet lauka pupām no lietoto pesticīdu kopējā svara 55,3 procenti veidoja nezāļu iznīcināšanas līdzeklis aklonifēns.