Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vērsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru uzsākt apstākļu pārbaudi par Ekonomikas ministrijas augstāko administratīvo amatpersonu rīcību, vērtējot tās atbilstību sabiedrības interesēm un valsts atbalsta mērķiem, un tās radītām tiesiskām un finansiālām sekām saistībā ar obligāto iepirkuma komponenti (OIK).
Ekonomikas ministrija (EM) šobrīd īsteno virkni pasākumu OIK sistēmas darbības sakārtošanai, tajā skaitā pastiprinot OIK staciju kontroli, veicot grozījumus saistošajos normatīvajos aktos un uzdodot a/s Enerģijas publiskais tirgotājs veikt OIK staciju faktisku apsekojumu. Tostarp 2018. gadā īstenots neatkarīgs audits, ko veicis SIA PriceWaterhouseCoopers, lai izvērtētu Ekonomikas ministrijas faktisko rīcību OIK atļauju piešķiršanā, staciju kontrolē un OIK atļauju anulēšanā.
«Iepazīstoties ar audita rezultātiem, esmu pārsteigts par ministrijas iepriekšējo augstāko administratīvo vadību paviršo attieksmi pret darba organizāciju un atbilstošu resursu nenovirzīšanu atjaunojamās enerģijas jomas uzraudzībai. OIK sistēmas uzraudzība, kontrole, atļauju izdošana un to anulēšana ir vairāk nekā 260 miljonu eiro vērtu ikgadēju valsts saistību pārvaldīšana, par ko maksā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji. No labas pārvaldības prakses akūta trūkuma līdz pat iespējamai amatpersonu bezdarbībai - tie ir secinājumi, ko izdaru, iepazīstoties ar audita rezultātiem,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. «Tādēļ patlaban par vienīgo pareizo rīcību uzskatu vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt audita rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot iespējamai amatpersonu bezdarbībai vai nolaidīgai rīcībai, pieņemot lēmumus, kas ļāvuši legalizēt OIK blēdīgās shēmas.»
Pieteikumā Ģenerālprokuratūrai gan nav norādītas konkrētas EM amatpersonas, taču lūgums Ģenerālprokuratūrai nosūtīts kopā ar SIA PriceWaterhouseCoopers veikto auditu, kas aptvēra laika posmu no 2012. gada līdz 2017. gadam.
Šo piecu gadu laikā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā pabija (vai pildīja šo pienākumu) Juris Pūce, Mārtiņš Lazdovskis, Andris Liepiņš, Ringolds Beinarovičs, Jurijs Spiridonovs, Raimonds Aleksejenko, Juris Stinka, Ēriks Eglītis.
Ministra īpašu uzmanību raisīja audita rezultātā fiksētie konkrētie fakti lēmumos un sarakstē, ko pieņēmuši iepriekšējie ministrijas administratīvie vadītāji, kas liecina par sabiedrības interešu neievērošanu un iespējamu pretdarbību pastāvošajai likumdošanai. Piemēram, EM amatpersonas sniegušas skaidrojumu, uzsākot un turpinot praksi, kas saglabā iespēju uzņēmējiem saņemt OIK subsīdijas gadījumos, kad koģenerācijas stacijas tehnoloģiskās iekārtas nepārtraukti neatrodas noteiktajā stacijas atrašanās vietā. Tāpat kliedzoši ir fakti, kas apliecina to, ka laikā, kad Ekonomikas ministrijai bija jārūpējas par OIK sloga mazināšanu, tās amatpersonas faktiski rīkojušās pretēji sabiedrības interesēm un MK lēmumiem, ļaujot uzņēmējiem ar stacijās uzstādītām vairākkārt mazākām jaudām, nekā deklarēts, saglabāt OIK atļauju un tādējādi nesākt ražošanu noteiktajā termiņā.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem no 1995. gada līdz 2017. gadam kopumā ir izmaksāti vairāk nekā divi miljardi eiro, tajā skaitā pēdējo desmit gadu laikā - 1,8 miljardi eiro. Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē publicētā informācija par elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem izmaksātajām summām liecina, ka pērn 403 elektrostacijām kopumā samaksāti 193,60 miljonu eiro un piecām koģenerācijas stacijām izmaksāta garantētā maksa 95,6 miljonu eiro apmērā par elektrostacijā uzstādīto jaudu. Tātad kopā teju 290 miljonu eiro viena gada laikā.
